Visas dienas garumā vakar Saeima lēma par valsts budžeta projektu, kas kopā ar daudziem iesniegtajiem dažādu likumu grozījumu projektiem lielā mērā arī noteiks mūsu dzīvi nākamajā gadā. Līdz laikraksta nodošanai gala lēmumu Saeima vēl nebija pieņēmusi, tomēr daļa jaunumu jau bija zināma – gan par tā saukto solidaritātes likumu, kas paredzēs papildu nodokļu slogu 4,7 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ar īpaši lielām darba algām, gan izmaiņas neapliekamā minimuma aprēķināšanas un piemērošanas kārtībā. Neizbēgami varam sagaidīt, ka nākamgad celsies akcīze degvielai un tabakai. Šķiet, dzīves dārdzība augs. Tomēr ir arī kas labs – Saeima tomēr atradusi 2,3 miljonus eiro, lai šajā mācību gadā (2015./2016.) turpinātu valsts līdzfinansējumu privāto bērnudārzu un aukļu pakalpojuma nodrošināšanai. Dažas labas ziņas arī mazajiem uzņēmējiem – vismaz nākamgad vēl nemainīs mikrouzņēmumu nodokļa likmi un neieviesīs mikrouzņēmumiem aizliegtās nozares. Tas gan nekur nepaliks – to visu piedzīvosim 2017. gadā. Arī paši par sevi tautas kalpi neaizmirsa – Saeima bez debatēm pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz nākamgad palielināt premjera, ministru, parlamentāro sekretāru, Saeimas frakciju un komisiju vadītāju algas. Katrā ziņā – vismaz labs darbs padarīts.
Bet budžeta pieņemšanas svarīgo notikumu pamatīgi aizēnoja visas dienas garumā skandētie pieņēmumi, ka jau visai drīz pēc budžeta apstiprināšanas Laimdotas Straujumas premjerēšanas ēra būs beigusies. Paradoksāli – laikā, kad parlamentā skatāmais jautājums par budžetu arī simboliski nozīmēja Saeimas uzticības izteikšanu valdībai, aizgūtnēm visi apsprieda iespējamās nākamā premjera kandidatūras. Lai gan politiķi centās stāstīt, ka tie ir tikai pieņēmumi un spekulācijas un valdība ir stabila, tomēr nepamet sajūta, ka Laimdota Straujuma jau sakārtojusi savu darba kabinetu tā, lai tuvākajā laikā varētu to nodot nākamajam valdības vadītājam. Bēdīgi, ka mums jāpiedzīvo tik primitīvas politiskās spēlītes, kuru spēlmaņi laikam aizvien domā, ka tauta nu galīgi neko nesaprot. ◆
