Gluži nejauši uzzinājām, ka peldētāja Agnese Ozoliņa pašlaik dzīvo, mācās un trenējas ASV. Kas pamudinājis Agnesi doties turp un kā viņai klājas tik tālu no mājām?
Gluži nejauši uzzinājām, ka peldētāja Agnese Ozoliņa pašlaik dzīvo, mācās un trenējas ASV. Kas pamudinājis Agnesi doties turp un kā viņai klājas tik tālu no mājām?
«Uz ASV atbraucu, jo man tomēr liekas, ka izglītība ārzemēs ir augstākā vērtē nekā pie mums Latvijā, bet pats svarīgākais bija tas, ka varu šeit trenēties. Koledžā, kurā mācos, ir ļoti stipra komanda. Viņi ir labākie savā reģionā,» atzīst Agnese.
Izrādās, ielūgumu trenēties kopā ar šīs koledžas komandu viņa saņēmusi pirms Sidnejas olimpiskajām spēlēm. Doties turp ātrāk traucējis tas, ka spēles notika septembrī, bet studijas koledžā sākas augusta beigās.
Peldētājai atliek vien ironiski pasmieties par to, ka pēc Sidnejas viņa esot nolēmusi nekad vairs nedoties prom no savas dzimtenes uz ilgāku laiku kā vienu mēnesi, tomēr iznācis pavisam citādi. Pēc gadu ilgām pārdomām, saņemot atkārtotu ielūgumu pievienoties komandai, viņa izlēmusi par labu braukšanai uz Ameriku.
Agnese stāsta: «Tā ir Kenjonas koledža. Tās komandā bija ne mazums ceturtkursnieku jeb senioru, kā šeit viņus sauc, un daudzi pagājušajā gadā skolu absolvēja. Komandai trūka tieši vienas kraulistes, sprinteres, tas ir, manis. Jāatzīst, ka šeit jūtos gandrīz kā armijā. Ārkārtīgi daudz jāmācās, un visa diena ir izplānota pa minūtei. Ja kāda stunda ir brīva, visticamāk, nolemju pastrādāt un nopelnīt kādu kapeiku, lai laiks netiktu izšķiests veltīgi. Man gandrīz ir kauns teikt, kur es strādāju. Viens ir normāls darbiņš – valodu katedrā iznomāju valodu kasetes studentiem, bet otrs ir «recycling» – man jāšķiro papīri (avīzes, žurnāli, papīri), kurus pēc tam pārstrādā. Nekas patīkams nav, bet tur nedaudz vairāk maksā.»
Arī studijas koledžā jelgavniecei šķiet pat ļoti interesantas. Pašlaik viņai jāapgūst četri mācību priekšmeti – spāņu valoda, politikas zinātne, mikroekonomika un angļu valoda. Vissmagāk ejot ar angļu valodu un politiku. Abos šajos priekšmetos esot jāraksta sacerējumi. Kā saka pati Agnese: «Pat latviski tos nevaru uzrakstīt, kur nu vēl angliski!»
Taču viņai ļoti patīkot spāņu valoda. Koledžas studente nu jau lepni pauž: «Es tagad esmu spējīga uzrakstīt kaut ko spāniski un nedaudz varu arī parunāt. Aizrakstīju pirmo vēstuli savam paziņam Spānijā spāņu valodā (divas lapas pierakstīju!).»
Agnesei treniņi esot divas reizes dienā – sešos no rīta un četros pēcpusdienā. No rītiem jāceļas jau pulksten 5.30, un tikai apmēram pulksten 21 viņa atgriežas mājās. Pa dienu Agnese strādā, mācās, pilda mājasdarbus, peld. Neesot pat laika dienas garumā ieskriet savā kopmītnē. No šīs steigas patiešām nogurstot.
«Mana istabiņas biedrene ir pilnīgs pretstats man – nesporto, tikai mācās, visu laiku lasa grāmatas un guļ pa dienas vidu. Viņa ir gana apaļa, turklāt naktīs iet uz koridoru mācīties un tad vēl ap pusnakti uz kopgaldu ēst. Es cenšos doties gulēt ap pulksten 22, lai būtu vieglāk nākamajā dienā, bet ne vienmēr tas izdodas. Labi, ka istabas biedrene man īsumā pastāsta par katru grāmatu, kas jālasa mācībām, jo viņa, šķiet, ir izlasījusi visu iespējamo pasaulē. Piedāvāju, vai negribētu izlasīt «Zaļo zemi», viņa piekrita (šķiet, ka šo joku viņai nesaprast). Bet vispār jau amerikāņi ir ļoti jauki cilvēki,» par saviem vērojumiem Amerikā stāsta Agnese. Viņa arī sūta sveicienus visiem saviem draugiem un paziņām un atzīst, ka, protams, ļoti ilgojas pēc mājām. Turēsim īkšķus, lai Agnesei Ozoliņai veicas gan mācībās, gan darbā un peldēšanā un gaidīsim jaunas ziņas.
