No 6. līdz 9. novembrim Bīriņu pilī notika seminārs meža ekologiem un vides valsts inspektoriem, kas bija sabraukuši no visas Latvijas.
No 6. līdz 9. novembrim Bīriņu pilī notika seminārs meža ekologiem un vides valsts inspektoriem, kas bija sabraukuši no visas Latvijas. Tā galvenās tēmas bija «Emerald» un «Natura 2000» projektu rezultātu apspriešana, iepazīšanās ar 2001. gada lauka pētījumu sezonas rezultātiem un meža ekologu un vides inspektoru sadarbības novērtējums.
«Emerald» un «Natura 2000» ir uz Bernes konvencijas bāzes izveidoti Eiropas Savienības (ES) projekti, kas pielāgo ES likumdošanu vides aizsardzības jomā attiecīgās zemes situācijai un paredz izveidot vienotu aizsargājamo teritoriju tīklu un datu bāzi par šīm teritorijām visā ES. Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīkls jāizveido, lai nodrošinātu to sugu un biotopu aizsardzību, kas uzskaitīti ES Putnu direktīvas 1. un Biotopu direktīvas 1. un 2. pielikumā. Savukārt «Natura 2000» neaizliedz izveidot arī nacionālas nozīmes dabas aizsardzības teritorijas. Piemēram, smilšu krupis nav direktīvu suga ES, bet Latvijā zināms tikai pāris tā atradņu. Tas nozīmē, ka nav aizliegts un būtu vēlams veidot nacionālas nozīmes aizsargājamu dabas teritoriju.
Atšķirība starp projektiem ir tāda, ka «Emerald» tiek realizēts ES kandidātvalstīs, bet «Natura 2000» – dalībvalstīs. Tā kā Latvija plāno integrēties ES jau 2004. gadā, lai izbēgtu no lieka birokrātiskā darba, mūsu valstī «Emerald» tiek realizēts atbilstoši «Natura 2000» prasībām. Latvijā «Emerald» uz līguma pamata sadarbojas ar tādām valstiskām un nevalstiskām organizācijām kā Latvijas Vides aģentūra, Ornitoloģijas biedrība u.c. Praktiskā sadarbība norit ar reģionālajām vides pārvaldēm un Valsts meža dienestu. «Emerald» Latvijā būs spēkā līdz 2003. gada jūlijam.
Šogad projekta ietvaros galvenā vērība tika pievērsta jau esošo aizsargājamo teritoriju (nacionālie parki, dabas liegumi u.c.) inventarizēšanai, uzsvaru liekot uz tām platībām, kurām nav administrācijas un savu ekspertu. 2001. gadā veiksmīgi strādāts arī pie «Emerald» likumiskās bāzes izveidošanas. Pieņemts Sugu un biotopu likums, izveidoti īpaši aizsargājamo sugu un biotopu saraksti un saistošie MK noteikumi. Ar projekta atbalstu izstrādāti sugu un biotopu aizsardzības plāni. Protams, ka gandrīz visas ar projektu saistītās izmaksas tiek segtas no ES līdzekļiem. Ar «Emerald» projekta atbalstu organizēti semināri un izdoti informatīvi bukleti.
Latvijā ir 245 aizsargājamās teritorijas, no kurām šogad izvērtēta puse, pārējo paredzēts veikt 2002. gadā. Teritorijas apmeklēja septiņas ekspertu grupas, kas deva slēdzienu, vai noteiktajā aizsargājamajā teritorijā ir sastopamas ES direktīvu sugas vai biotopi. Pēc šā gada ekspedīcijām ir noskaidrots, ka Latvijā sastopami 60 ES biotopi, 14 augu, 8 zīdītāju, 70 putnu, 3 rāpuļu un abinieku, 10 zivju un 17 kukaiņu ES direktīvu sugas, kurām veidojamas aizsargājamas dabas teritorijas.
Ja aizsargājamās teritorijas nodrošina ES direktīvu sugas vai biotopa aizsardzību par 50 – 60%, tad viss kārtībā, ja ne, jāizveido jaunas teritorijas. «Emerald» projekta 2001. gada sezonā Jelgavas rajonā ierosināts izveidot jaunu ES nozīmes aizsargājamu dabas teritoriju – putniem nozīmīgu vietu «Svētes lejtece». Pašreiz tur jau ir vietējas nozīmes liegums, kas būs par pamatu dabas parka izveidei. Šai teritorijai paredzēts piesaistīt arī SAPARD strukturālā fonda līdzekļus, lai veiktu apsaimniekošanu, kas nodrošinātu labvēlīgus apstākļus putnu riestiem un barošanās videi. Tas nenozīmē, ka upei piegulošajās pļavās nevarēs veikt saimniecisko darbību, bet tieši otrādi, pamatojoties uz dabas aizsardzības plānu, būs jāveic pļaušanas, aršanas un, iespējams, regulētas dedzināšanas darbi, ko subsidēs no SAPARD līdzekļiem. Pavisam Svētes lejteces pļavās konstatētas vismaz 15 ES direktīvu sugas.
Vislabāk izvērtētais novads 2001. gadā izrādījās Zemgale, jo tā ekspertiem no Rīgas atrodas tuvāk un aizsargājamo teritoriju īpatsvars šeit ir mazāks.
Semināra gaitā izkristalizējās arī problēmas. Daļa no tām saistīta ar metodikas nepilnībām, jo izrādās, ar mums pieejamajām tehnoloģijām nevar fiksēt, piemēram, tādu ezerus apdzīvojošu direktīvas zivju sugu kā dūņu pīkste. Otra problēmu grupa saistīta ar sugām, kas ir ES retas un direktīvu aizsargātas, bet Latvijā bieži sastopamas. Dažas no tādām ir bebrs, vilks, un baltais stārķis. Absurdi būtu katram bebru uzpludinājumam vai vilku midzenim veidot, piemēram, liegumu vai dabas parku. Smagāks jautājums ir par lūsi, kas, tāpat kā bebrs un vilks, ir medījamā suga Latvijā, taču ne pārāk bieži sastopams. Latvijā, iespējams, šai sugai piemērotākajās vietās būs jāizveido dažas jaunas aizsargājamās dabas teritorijas, ja iestāsimies ES. Trešā problēma ir ES direktīvu sugas ārpus aizsargājamām teritorijām, to izveide un apsaimniekošana. Atklāts paliek jautājums par kompensāciju mehānismu privātīpašniekiem, ja uz viņu zemes ir vai tiks izveidota īpaši aizsargājama dabas teritorija.
Viena no aizkulisēs pārrunātajām tēmām bija jauno MK dabas aizsardzības noteikumu meža apsaimniekošanā (pieņemti 8. maijā) grozījumu projekts. Nepaiet ne gads, kā radās vajadzība kaut ko mainīt… Galvenie diskusiju objekti ir īpaši aizsargājamu meža iecirkņu – krastu mežu un meža biotopu – statusa atcelšana, kas paver iespēju plašās teritorijās sākt aktīvu mežsaimniecisko darbību. Pašlaik krastu mežos un meža biotopos aizliegta mežsaimnieciskā darbība. Jautājums, protams, meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir aktuāls, jo par šīm platībām ir jāmaksā nodokļi, bet saimniekot tajās nedrīkst. Bet problēma ir tā, ka šo teritoriju statusu vēlas atcelt, neveicot nekādu platību analīzi vai inventarizāciju, kā to paredz līdzšinējie noteikumi. Skaidrības labad jāatceras, ka jebkurā gadījumā spēkā paliek 1997. gadā pieņemtais Aizsargjoslu likums, kurā minētajām upju aizsargjoslām nav tieša sakara ar krastu mežiem. Pārējos īpaši aizsargājamajos meža iecirkņos attiecīgo nozaru eksperti veiks inventarizāciju, pēc kuras platība statusu saglabās vai zaudēs. Dabas aizsardzības nevalstiskās organizācijas aktīvi cīnās, lai inventarizēti tiktu visi īpaši aizsargājamie meža iecirkņi.
Noslēdzot semināru, tika secināts, ka «Emerald» 2001. gada plāns ir veiksmīgi izpildīts un ka sadarbība ar meža ekologiem un vides inspektoriem tāpat turpināsies nākamgad. Viņiem savā rajonā vieglāk ievākt ziņas par direktīvu sugām arī ārpus aizsargājamām dabas teritorijām.
