“World Wide Fund for Nature” (WWF) jaunākajā ziņojumā “Šķēršļu likvidēšanas potenciāls Eiropas upju atjaunošanai” konstatēts, ka Eiropas upes ir visfragmentētākās pasaulē, jo uz tām atrodas vairāk nekā miljons šķēršļu. Latvijā tie ir 1200 šķēršļi – vidēji viens uz katriem 17 kilometriem upes. Aizsprostu likvidēšanai ir milzīga loma upes brīvā tecējuma un ekosistēmu atjaunošanā.
Ziņojuma mērķis ir noskaidrot, cik lielā mērā Eiropā būtu iespējams atbrīvot liela un vidēja lieluma upes no dažādiem aizsprostiem, kas nodara būtisku kaitējumu upju ekosistēmām. Apzināti 30 000 šķēršļu, kuri atrodas uz lielām un vidējām upēm Eiropā, un izvērtēts to brīvteces atjaunošanas potenciāls, pamatojoties uz to upes posmu garumu, ko varētu atjaunot, un upes ekoloģisko stāvokli, ko varētu uzlabot, likvidējot aizsprostus.
Pētījumā aplūkoti trīs procenti no aptuveni miljona upju šķēršļu Eiropā, secinot, ka 732 objektu, kuri atrodas Eiropas Savienības teritorijā, nojaukšana ļautu veiksmīgi atjaunot brīvo tecējumu liela un vidēja izmēra upēs aptuveni 11 500 kilometru garumā. Savukārt 6628 upes Eiropā tika identificētas kā ūdens ceļi ar labām savienošanas iespējām, tādējādi kopumā aprēķināti gandrīz 50 000 upju kilometru ar augstu brīvteces atjaunošanas potenciālu.
WWF publicētajā ziņojumā eksperti apliecina, ka Latvijā atrodami 18 upju aizsprosti, kurus nojaucot varētu veiksmīgi atjaunot upju brīvteci 411 kilometru garumā. Valstī uz upēm ir aptuveni 1200 šķēršļu – veci dzirnavu aizsprosti, dažāda veida slūžas, nepārvaramas caurtekas zem tiltiem, cilvēku veidoti akmeņu krāvumi peldēšanās un lauku apūdeņošanas vajadzībām. Līdz šim neviens no šiem aizsprostiem nav ticis nojaukts.
Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieks Matīss Žagars uzsver upju aizsprostu nelietderīgumu: “Latvijā palikušas vien dažas cilvēku neskartas ūdenstilpes. Dažāda veida aizsprosti upes ir sadrumstalojuši, un lielākā daļa vairs nesniedz labumu ne dabai, ne cilvēkiem. Upes ir salīdzināmas ar cilvēka asinsriti, un ir svarīgi, lai tās netiktu aizsprostotas un varētu pildīt savas funkcijas.”
Aizsprostu likvidēšana ir ātrākais, vienkāršākais un lētākais upju ekosistēmu atjaunošanas veids. Šo pasākumu efektivitāte ir pārbaudīta, likvidējot aizsprostus citviet pasaulē. Dažu mēnešu laikā upe atgūst savu sākotnējo teritoriju, ūdens kvalitāte strauji uzlabojas, meži atjaunojas, ūdens un sauszemes savvaļas dzīvnieku skaits strauji aug, kā arī cilvēks iegūst funkcionālas upes priekšrocības.
