Līdz 15. oktobrim Jāņa Bisenieka fonds pieņem pieteikumus konkursam par Jelgavas pilsētas un rajona izcilākajām personībām, kas savā uzņēmēja un kulturālajā darbībā cenšas līdzināties mūsu novadniekam.
Līdz 15. oktobrim Jāņa Bisenieka fonds pieņem pieteikumus konkursam par Jelgavas pilsētas un rajona izcilākajām personībām, kas savā uzņēmēja un kulturālajā darbībā cenšas līdzināties mūsu novadniekam, tautsaimniekam un sabiedriskajam darbiniekam Jānim Biseniekam (1864 – 1923).
Konkursā aicināts piedalīties ikviens interesents, kam ir pozitīvs skats uz paziņu, kaimiņu vai pat savu ģimenes locekli, kurš ir sekmīgs uzņēmējs un kuram nav sveša nesavtīga sabiedriskā darbošanās. Par pagājušo divu gadu uzvarētājiem žūrijas komisija atzina profesori un sabiedrisko darbinieci, tagad arī ministri Baibu Rivžu. Viņa gan nav bijusi uzņēmēja, taču augstskolā izglītojusi daudzus topošos uzņēmējus, turklāt rosīgi sabiedriski darbojusies, lai stiprinātu lauku sievietes sākt savu biznesu. B.Rivžu konkursam pieteica LLU Sociālo zinātņu fakultātes students Jānis Leikučs, kurš bija uzrakstījis arī ļoti labu eseju par J.Bisenieku.
Pērn par konkursa uzvarētāju tika atzīts izcilais motosportists, vairāku Dakaras rallijreidu dalībnieks Jānis Vinters, kas reizē ir arī sekmīgs zemnieku saimniecības vadītājs. Viņu konkursam pieteica meita – Spīdolas ģimnāzijas audzēkne Laura Pahomova. Kurš tiks atzīts par Bisenieka balvas ieguvēju šogad, kļūs zināms novembra beigās, kad būs izvērtēti kandidāti.
J.Bisenieka fonda valdes loceklis konkursa žūrijas priekšsēdētājs profesors Voldemārs Strīķis uzskata, ka nevajadzētu kautrēties pieteikt iespriekšējos gados nominētos, ļoti cienījamos uzņēmējus, kuri balvu neieguva. Dzīve maina akcentus, un, ja cilvēkam veiksmīgā darbošanās gan biznesā, gan sabiedrības labā turpinās, to jānovērtē, pauž V.Strīķis.
Fonds sadarbībā ar Jelgavas Domi rūpējas arī par J.Bisenieka pēdējās atdusas vietas sakopšanu Rīgā Pirmajos Meža kapos. Tas nav viegls darbs, jo laikabiedri nelaiķim piemiņas vietu iekārtoja ārkārtīgi grandiozu. Pieminekļa un tam piegulošo elementu akmens virsmas laukums ir 140 kvadrātmetru. Ilgus gadus par to neviens nebija rūpējies. Kā atzīst J.Bisenieka radinieki vēsturnieks Dzintars Bušs (J.Bisenieks bija viņa vectēva Ģederta Buša brālēns) un viņa kundze pazīstamā žurnāliste Anta Buša, viņa būvētās mājas “Zīģeļi”, kas atrodas Platones pagastā, ir diezgan nolaistas. Deviņdesmitajos gados tās atguva J.Bisenieka brāļa pēcteči. Mājas tika pārdotas kādai citai ģimenei, kas šo savulaik cēlo lauku īpašumu, kurā pat bija garāža divām automašīnām, nespēj uzturēt.
Kā atzina Bušu pāris, daudz interesantu materiālu par J.Bisenieku varētu mēģināt atrast Jēkabpils muzejā, kur atrodas vēsturnieka Sigismunda Timšāna savāktie materiāli. Vēsturnieks tagad savas vecumdienas vada neredzīgo pansionātā Rīgā, taču viņš savulaik pētījis J.Bisenieka dzīvi.
