Par to, kā nezaudēt možumu, gaišu skatījumu un veiksmīgāk risināt dažādas problēmsituācijas ar audzēkņiem un kolēģiem, Ozolnieku pagasta pirmsskolas izglītības iestādē «Zīlīte» bija saruna ar psihoterapeiti Ainu Poišu.
Par to, kā nezaudēt možumu, gaišu skatījumu un veiksmīgāk risināt dažādas problēmsituācijas ar audzēkņiem un kolēģiem, Ozolnieku pagasta pirmsskolas izglītības iestādē (PII) “Zīlīte” bija saruna ar psihoterapeiti Ainu Poišu.
PII “Zīlīte” vadītāja Evija Uzare stāsta, ka nesen bērnudārzā sākta tradīcija aicināt viesus, lai darbinieki saņemtu stimulu kārtējam darba cēlienam, gūtu jaunas atziņas un izprastu dažādas situācijas, tās analizējot. Pasākumu apmeklēja arī apkārtējo Ozolnieku novada pirmsskolas izglītības iestāžu “Bitīte” un “Saulīte” pedagogi.
Semināra dienā A.Poiša audzinātājām un auklītēm sniedza “garšvielas dzīvei”. Kāda dalībniece sacīja, ka viss jau labi zināms, bet ik palaikam to nepieciešams “pacelt gaismā”. Piemēram, par sūkstīšanos. “Nevajag dzīvot laikā no sērijas “kad zāle bija zaļāka”, jo tas nozīmē, ka esi vecs, bet kurš tāds grib būt?” sacīja Aina. Viņa uzsvēra, ka noteikti jāmāk nošķirt darba un mājas attiecības. Darbs jāatstāj aiz durvīm. Nav nepieciešams izlikties labākam, nekā esi, slēpties zem bruņām, jo arī kolēģi, ne tikai mājinieki vai tuvi draugi, var palīdzēt grūtā situācijā vai skumjās. Savstarpējā sapratne uzlabo darba apstākļus, kā arī audzēknis nesaņem viņam neparedzētās un nevajadzīgās negatīvās emocijas.
“Visi palaikam pagurst, bet noteikti nepieciešams saņemties gan sevis, gan citu dēļ,” sacīja psiholoģe.
“Mēs runājām par ikdienišķām, bet pamatotām lietām, piemēram, kā rīkoties dažādās pārpratumu situācijās, kas nereti rodas, strādājot ar bērniem,” stāsta PII “Zīlīte” skolotāja Gunta Strode. “Reiz jutos vainīga, jo kāds no vecākiem norādīja, ka bērns saslimis manis dēļ, kaut tā nebija. Patiešām tā sāku justies. Tagad zinu, ka tas jāpārvar sevī un jāturpina strādāt vēl labāk.”
Skolotājas atzina, ka labi zināms arī tas – lai kaut ko piepildītu, jāiegulda enerģija un darbs, jo nekas nenotiks pats no sevis. Tomēr ir labi, ja kāds to dažreiz atgādina.
Savukārt Janīna Masteiko stāsta, ka skarts jautājums par attiecībām ģimenē, kas, protams, iespaido darbu, to, kā izturamies pret kolēģiem un bērniem. Tāpēc jāprot atrast mieru un līdzsvaru sevī, lai neciestu darba kvalitāte. “Arī mēs esam tikai cilvēki un mēdzam kļūdīties, bet jācenšas, lai kļūdu būtu pēc iespējas mazāk,” runāto atceras J.Masteiko.
Arī audzinātāja Dalīta Narkevica atklāj, ka saņēmusi pozitīvu uzlādējumu, kas noteikti nezudīs ilgu laiku.
Pavasarī “Zīlītē” viesojās psihologs Kaspars Bikše, savukārt iepriekšējā ziemā – logopēde un sociālā pedagoģe Irēna Hadaņonoka. Semināru dalībniecēm ir pozitīvas atsauksmes par viesiem, tāpēc šo tradīciju plānots turpināt arī nākamajos mācību gados, teic E.Uzare.
