Pagājušajā sestdienā Lielupes rāmos ūdeņus pamatīgi saviļņoja 160 smaiļotāji un kanoe airētāji.
Pagājušajā sestdienā Lielupes rāmos ūdeņus pamatīgi saviļņoja 160 smaiļotāji un kanoe airētāji – sporta kluba «KC» (vadītāja Ilze Bome) tradicionāli organizētā Zemgales rudens maratona dalībnieki, kas Jelgavā bija sabraukuši no visas Latvijas, kā arī no Igaunijas, Lietuvas un Somijas. Šīs sacensības reizē bija arī Baltijas un Latvijas čempionāts.
Meitenes, juniores, kā arī zēni un veterāni veica vienu astoņkilometrīgo distances apli (no bāzes Pasta salā līdz Jelgavas apvedceļa tiltam un atpakaļ). Vīriešu un junioru distance bija divi apļi – 16 km. No jelgavnieku junioriem vislabākos panākumus guva Bērnu un jaunatnes sporta skolas (BJSS) kanoisti Andrejs Šudeiķis (1. vieta) un Andrejs Bobkovs (2. vieta), kā arī smaiļotājs Ruslans Voisets (1. vieta). No zēniem pirmās vietas izcīnīja smaiļotājs Kalvis Kunigs (BJSS), labi startēja arī jaunie kanoisti Ainārs Tipuks («KC») un Artūrs Šudeiķis (BJSS) – 2. un 3. vieta. Jauniešu grupā smaiļotājiem uzvarēja Andris Liniņš (BJSS). Jaunietēm otrajā vietā aiz somietes Eijas Rahunenas palika jelgavniece Žanete Valentīna.
Vīriešu konkurencē smaiļotājiem diezgan pārliecinoši uzvarēja lietuvieši, bet sacensību lielākais varonis bija kanoists rīdzinieks Jefims Klementjevs (slavenā olimpieša Ivana Klementjeva jaunākais brālis). Jāatzīmē ne tikai viņa lielais uzvarētāja atrāviens, bet arī fakts, ka naktī pirms šā maratona viņš piedalījās ģimenes dzemdībās, kurās sieva Aleksandra laida pasaulē otro meitiņu.
Sacensībām spraigi sekoja līdzi nopelniem bagātā Jelgavas airētāju treneru trenere Elza Krūmiņa (ko visi komandu pārstāvji un treneri sirsnīgi sveica nupat pagājušajā vārda dienā), bet uzvarētājus apbalvoja četrkārtējais pasaules čempions treneres Krūmiņas audzēknis Aleksandrs Avdejevs. Viņš arī pārstāvēja labdarības fondu «Garants», ar kura palīdzību sportistiem bija sagādātas balvas. Par precīzi fiksētiem rezultātiem rūpējās sacensību galvenā sekretāre Maija Actiņa, kurai palīdzēja vairāki kluba «KC» dalībnieki.
Vēl daži vārdi par veterānu startu. Neapšaubāms līderis šajā grupā bija 56 gadus vecais soms Esa Rahunens, kas Zemgales rudens maratonā piedalījās jau devīto reizi. Veterāniem paredzētā astoņu kilometru distance šim vīram bija par īsu… tādēļ viņš kopā ar trīsdesmit četrdesmit gadu jaunākiem veica 16 kilometru. Man – «Ziņu» pārstāvim – bija tā veiksme nobraukt veterānu distanci līdz galam. Jāpiebilst, ka, piesardzības vadīts, airēju, laivā sēžot uz grīdas (nevis uz sēdeklīša), lai līdzsvars trīs sprīžus platajā smailītē būtu mazliet stabilāks. Protams, skaisti izskatījās, kā distancē gāja jaunie vīri un meitenes, bet vismaz pagaidām neesmu soms Rahunens, lai varētu viņiem veidot jūtamu konkurenci. Dažus «patiesi siltus» vārdus jāveltī mūsu Cukurfabrikai. Protams, paldies Dievam, ka uzņēmums par spīti pārdzīvotajām krīzēm darbojas, bet siltus, smirdīgus ūdens blāķus tas laiž Lielupē tāpat kā manos sportskolas laikos. Droši vien jau tie nav ļoti kaitīgi, jo aiz notekas divsimt metru tālāk neatlaidīgi sēdēja makšķernieki, kuriem pāris reižu atvainojos par traucēto copi. Protams, Zemgales spogulis būtu skaistāks bez tādiem duļķiem un garaiņiem.
