Strauji tuvojas 7. septembris, kad paredzēta Latvijas Pensionāru federācijas pieteiktā protesta akcija, bet īstas skaidrības par protesta akciju nav, jo pēdējais, kas tika akcentēts medijos, ir domstarpības par pensiju indeksācijas slieksni. Latvijas Pensionāru federācijas pieprasītais indeksācijas slieksnis ir 250 latu, bet Labklājības ministrijas un Saeimas apstiprinātais – 200 latu, kas mazām pensijām garantē vidēji četru piecu latu pieaugumu. Protams, mūsu pieticīgie seniori ir pateicīgi arī par šiem pāris latiem un saka paldies partijai un valdībai, tāpēc neredz vajadzību vairs piedalīties protestos. Bet jautājums jau nav par 200 vai 250 latiem.
Vilks paēdis un kaza dzīva
Es gribētu atgādināt, par ko gada sākumā tika savākts vairāk nekā 100 000 parakstu: «… sakarā ar dzīves dārdzības nepārtrauktu palielināšanu pieprasām pensiju indeksāciju 2013. gadā pilnā apmērā par visu pensiju iesaldēšanas laiku no 2009. līdz 2012. gadam.»
Tātad, pēc manas izpratnes, runa ir par nelikumīgi iesaldētās pensiju indeksācijas kompensāciju, nevis par ārkārtas indeksāciju, kā pašreiz definē Labklājības ministrija. Līdz ar to veikli ir izmainīti spēles noteikumi, un «vilks paēdis un kaza dzīva».
Nedaudz no vēstures
Gribu atgādināt, ka pensiju indeksācijas uzdevums, augot dzīves dārdzībai, ir kompensēt izdevumus, lai nepasliktinātu esošo pensionāru stāvokli. Dzīves dārdzības kāpums no 2008. gada septembra, kad iztikas minimums tika noteikts 161,91 lata apmērā, bet netika iekļauts 2008. gada 1. oktobra pensiju indeksācijas aprēķinā, pret 2013. gada maija iztikas minimumu (177,44 lati) ir 177,44 mīnus 161,91 lats jeb 13,99 lati. Šo summu neatkarīgi no pensijas lieluma vajadzētu kompensēt vienādi visiem pensionāriem par pensiju indeksācijas apturēšanas laiku. Tā ir prasības būtība, par ko parakstījāmies, bet četri lati ir tikai apmēram 29 procenti no kompensējamā lieluma par periodu no 2008. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 15. maijam.
Atcerēsimies, ka pirms parakstu savākšanas Labklājības ministrija vispār nepiekrita nekādām sarunām par pensiju indeksāciju, jo nauda budžetā neesot paredzēta un indeksāciju plānots atjaunot 2014. gadā. Kad Saeimā tika iesniegti paraksti un pēc atkārtotām sarunām ar ministriju, Dombrovska kungu un Āboltiņas kundzi, 26. aprīlī projekta «Senior, piedalies!» noslēguma konferencē saņēmām iepriecinošu ziņu, ka nauda atradusies un varam cerēt uz kompensāciju deviņu līdz 12 latu apmērā visiem pensionāriem, vajadzīgs tikai speciāls lēmums par kompensācijas izmaksu. Tālāk cerību līkne sāka strauji iet uz leju, sākās dialogi par kompromisiem, kas ar katru mēnesi to maizes riecienu padarīja plānāku – no solītās kompensācijas visiem pensionāriem uz jau šaurāku un šaurāku loku – vispirms tiem, kam pensijas ir līdz 300 latiem, tad – līdz 250 latiem, līdz beidzot nobalsoja par 200 latu slieksni, pasludinot to par ārkārtas indeksāciju un solot 2014. gadā nodrošināt solidāru indeksāciju atbilstoši likumam.
Arguments – «nepārvērst pļāpātavā»
Var jau būt, ka nākamajā gadā notiekošās Saeimas vēlēšanas piespiedīs padomāt ne tikai par savējiem, bet arī par pārējiem… Skaisti jau skan «Vienotības» izvirzītā prioritāte – mazināt sabiedrības noslāņošanos bagātajos un nabagos. Kamēr pensiju indeksācija notiks pēc koeficientiem, vienmēr paliks patiesība, ka mazie pensiju saņēmēji saņems dažus latus, kas tā arī nekompensēs dārdzības palielināšanos, bet turīgākie saņems vairāk, un starpība ar katru gadu augs, nevis mazināsies.
Projekta grupa izstrādāja savus priekšlikumus, kurus iesniedza ministrijai, un tika parakstīts sadarbības līgums, diemžēl tikai parakstīts, jo sadarbība nenotiek.
Senioru lietu padomē, kas nodibināta darbam ar Labklājības ministriju, netika iekļauts neviens projekta pārstāvis, kas ierakstīts sadarbības līgumā. Izskatās, ka Senioru lietu padome tika apzināti politizēta ar argumentu «nepārvērst pļāpātavā», iekļaujot tajā formāli pa diviem pārstāvjiem no atsevišķām senioru apvienībām, nevis tos, kuri mācījušies, iepazinuši likumdošanu un ir spējīgi argumentēt un aizstāvēt savu viedokli.
Lietas būtība tiek izlemta bez sabiedrības līdzdalības
Manuprāt, mēs apzināti tiekam iesaistīti tukšās diskusijās, novirzīti no galvenās idejas uz sīkumiem, kamēr lietas būtība īstenībā tiek izlemta bez sabiedrības līdzdalības, atbilstoši politiskajai situācijai. Mēs tiekam pārpludināti ar izmaiņām lēmumos, likumos, noteikumos un instrukcijās, kurām normālam cilvēkam, ja viņš vēl strādā, nevis tikai studē izmaiņas likumdošanā, nav iespējams izsekot. Tā sabiedrības līdzdalība ir un paliek vairāk uz papīra, nevis pēc būtības.
Nobeigumā vēlreiz atgādinājums no akadēmiķa Jāņa Stradiņa intervijas žurnālam «Ir», kurā viņš citēja K.Ulmaņa 1914. gadā teikto: «Kādi ļaudis mums vajadzīgi?» viņš rakstīja. «Ļaudis nenopērkami. Stingri pret bagātības kārdinājumiem. Ļaudis godīgi kā mazās, tā lielās lietās. Ļaudis, kuru centieni sniedzas pāri pašlabuma meklēšanas robežām. Ļaudis vīrišķīgi darbā, nepagurstoši nesekmēs. Ļaudis, kurus nevada divējādas tikumības: viena – privātā, otra – atklātā dzīvē. Ļaudis, kuriem sabiedrības labums augstāk par pašu interesēm stāv. Citiem vārdiem sakot, mums vairāk vajadzīgi ļaudis, nevis statūti un instrukcijas.» ◆
Marija Kolneja, Jelgavas Pensionāru biedrības priekšsēdētāja, ESF atbalstītā projekta «Senior, piedalies!» vadītāja
