Pamatiemaņas šaušanā pieredzējušais treneris Aivars Galeckis interesentiem sola iemācīt dažās stundās. Labas un teicamas šaušanas prasmes gan esot iegūstamas ilgākā laikā.Grobiņas pagasta «Lāčkoki» ir viena no labāk aprīkotajām šautuvēm Latvijā. Tur var trenēties un rīkot sacensības ne tikai sportingā, bet arī tranšeju un apaļā stenda šaušanā, kā arī vingrināties trāpīt «meža cūkai». «Lāčkoku» īpašnieks A.Galeckis pats ir aizrautīgs mednieks. «Lai gan aizvien vairāk ir tādu mednieku, kuri dodas uz mežu, lai būtu dabā un gūtu emocionālo lādiņu, tomēr trāpīgs šāviens ir un paliek medību kulminācijas brīdis,» pārliecināts A.Galeckis un piebilst: medību noteikumi un ētika prasa, lai šāvējs dzīvniekam uzreiz trāpītu nāvējoši. «Lāčkokos» savu prasmi izkopt un atjaunot var ikviens, kam kabatā ieroča lietošanas atļauja. «Ar šaušanu ir tāpat kā ar auto braukšanu – ja ilgāku laiku nav sēdēts pie stūres, paiet zināms laiks, līdz iemaņas atgriežas, tāpēc aplam domā tie mednieki, kuri bisi no skapja izņem, tikai dodoties uz kolektīvajām medībām,» saka A.Galeckis. Daudzi jau kurnĢirts Runnis, viens no labākajiem sportinga meistariem Latvijā, ieteic katram mednieku kolektīvam vismaz reizi gadā sapulcēties uz šaušanas praksi. A.Galeckis norāda, ka tuvākajā laikā gaidāmas izmaiņas medību noteikumos, kas uzliks par pienākumu katram medniekam vismaz reizi divos gados apliecināt savu šaušanas prasmi. Tādi jau ieviesti Igaunijā un Lietuvā. «Te jau daudzi kurn, ka dārgi iznāk, bet lietuviešiem ir vēl drakoniskākas prasības, jākārto arī īss teorētiskais eksāmens par drošības noteikumiem,» zina A.Galeckis. Par trāpīga šāviena priekšnoteikumiem Ģ.Runnis uzskata ieroča piemērotību mednieka augumam. Ideāli būtu, ja bises laide tiktu izgatavota katram lietotājam individuāli, taču arī standarta ražojumam to varot visai vienkārši pagarināt. «Lai nav tā, ka medniekam jau iestrādājies reflekss mirkli pirms šāviena paraut galvu sāņus, jo bise labi nepieguļ plecam, un atsitiens sāpīgi trāpa pa šāvēja vaigu.» Vaļības nedrīkst pieļautLai mednieks būtu drošs, ka acs, roka un ierocis izšķirīgā brīdī nepievils, pa «skrejošo meža cūku» jāiztaisa kādi simts šāvieni, spriež A.Galeckis.«Lāčkoku» šautuvē desmit šāvienu sērija pa «meža cūku» izmaksā no pusotra līdz diviem latiem. «Kad atbrauc tādi meistari kā Vilis Grāmatnieks vai Ģ.Runnis, plakāts ar meža cūkas attēlu ik pēc desmit šāvienu sērijas pašā centrā ir caurs,» nosmej A.Galeckis. Taču esot bijuši gadījumi, kad desmit piecpadsmit šāvēju iztiekot ar vienu mērķi. «Aizlīmējam tik caurumus pie cūkas astes vai plakāta malās, bet vidus kā neskarts, tā neskarts.»Par vienu no labākajiem treniņu līdzekļiem A.Galeckis un Ģ.Runnis atzīst sportingu. «Lāčkokos» šai disciplīnai radīti visi priekšnoteikumi, tur tiek rīkotas Latvijas mēroga sacensības. «Sportinga patronām cenas pat krīt,» zina teikt šautuves īpašnieks. Patlaban katrs šāviens pa lidojošo šķīvīti izmaksājot 12 – 14 santīmu. Uzziņai Ieroci šaušanai pielādē, atrodoties uz šaušanas līnijas, ieroci vērš mērķa virzienā, tēmē un šauj ar to tikai uz mērķi, un metamo ieroci met tikai mērķa virzienā, atrodoties uz šaušanas (mešanas) līnijas. Blakus esošo personu ieročus aiztikt aizliegts. Citām personām aizliegts novērst uzmanību vai citādi traucēt personu, kura izdara šaušanas vingrinājumu. No Ministru Kabineta noteikumiem Nr.565 ANEKDOTE IZ DZĪVESKāds gados vecāks mednieks pēc veiksmīga šāviena stāstījis par savām izjūtām: «Stāvu uz masta. Iznāk briedis un nostājas klasiskā pozā. Piemetu pie pleca, izšauju. Atveru acis, brieža nav. Paejos uz to pusi, ieraugu: gar zemi gan, un trāpīts tieši acī.» Toreiz mednieks ticis pie zelta vērtiem ragiem. Mednieki piekodina, ka tā esot gadījuma veiksme, uz kuru paļauties nedrīkst.
