Gan laikraksta rīkotajā konferencē nesenajos Raiņa ielas svētkos, gan arī agrāk daudzi lasītāji izteica vēlēšanos vairāk uzzināt par dzīvojamo māju apsaimniekošanas pieredzi citviet Latvijā.
Gan laikraksta rīkotajā konferencē nesenajos Raiņa ielas svētkos, gan arī agrāk daudzi lasītāji izteica vēlēšanos vairāk uzzināt par dzīvojamo māju apsaimniekošanas pieredzi citviet Latvijā.
Šoreiz «Ziņas» aicina apmeklēt Aizkraukli, kur jau kopš 1997. gada sekmīgi darbojas viena no pirmajām dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām «Draudzība».
No laivas – tieši ūdenī
Kooperatīva valdes priekšsēdētājs Nikolajs Grīnvalds stāsta, ka sākums bijis apmēram tāds kā pirms lēkšanas no laivas nezināmos ūdeņos: nekur nekādas pieredzes, nekādas sakarīgas likumdošanas, līdz ar to arī skaidrības, kā īsti saimniekot tiem, kas, savus mitekļus privatizējuši, vairs nevēlas būt atkarīgi no pilsētas komunālajiem dienestiem. Bija atbraukuši daži speciālisti no Rīgas, organizēja semināru, taču viņi runāja tikai par vēlamo, viņiem nebija pat paraugstatūtu… N.Grīnvalds bija sapulcinājis četru lielu namu iedzīvotājus, aicinājis – pamēģināsim! Taču apvienoties kopīgā sabiedrībā bija ar mieru tikai viņa paša mājas kaimiņi, vadīšanu atstādami N.Grīnvalda ziņā, jo viņam, kā jau pensionāram, vairāk laika. Arī dažādu «āķību» zināšanās viņš pārāks, jo plecos 30 gadu valsts finansu inspektora pieredze.
Priekšsēdētājs atceras, ka sabiedrība «Draudzība» reģistrēta 1997. gada 4. februārī, taču māja kooperatīva apsaimniekošanā nodota tikai pēc ilgas «marinēšanas» un «spīdzināšanas 1. jūnijā». Pilsētas domē četri bijuši pret, pieci atturējušies. Viņš prasījies uz tautsaimniecības komisiju. Tur jautājuši: ko darīšot, ja jumts tecēs? Atbildējis: salabošot. Biedējuši: būs nodokļi, ko darīšot? Atteicis: to pašu, ko namu pārvalde…
Jūnijā, jūlijā un augustā iekasēto apsaimniekošanas summu, gan ne pilnu, namu pārvalde pārskaitīja tikai 30. augustā. Bet arī tajos mēnešos nama iedzīvotājiem bija jānorēķinās par atkritumu izvešanu, koplietošanas telpu un lifta patērēto elektroenerģiju. Pēcāk apsaimniekošanas nauda uzreiz tikusi pāradresēta kooperatīva makā.
Rēķini un norēķini
«Draudzības» valdes priekšsēdētājs teic, ka ir dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, kas pārņēmušas lielākās pakalpojumu daļas summu iekasēšanu un veic kolektīvus norēķinus gan par apkuri, gan par ūdeni, gan varbūt par elektrību. «Latvenergo» gribējis, lai arī «Draudzība» pārņemtu atbildību par visu māju un norēķinātos visu iedzīvotāju vārdā. Nē, nolēmuši maksāt tikai par koplietošanas telpās patērēto elektroenerģiju. Dzīvoklī nodedzinātais paliekot katra īpašnieka vai īrnieka ziņā, un katrs pats stājas līgumattiecībās ar «Latvenergo». Kāpēc to nedarīja dzīvokļu īpašnieku sabiedrība? Ja būšot kaut tikai daži parādnieki, grēkāzis būs visa sabiedrība un elektrību atslēgs visai mājai, skaidro N.Grīnvalds, toties individuālu līgumu variantā lai tad firma pati cīnās ar nemaksātājiem (kaut gan tādu «Draudzībā» tiešām neesot daudz). Tāpat esot ar ūdens un apkures līgumiem un norēķiniem.
Kooperatīvās sabiedrības priekšsēdētājs lepojas, ka virs apsaimniekojamā nama devītā stāva lodžijām pašu spēkiem salaboti pārseguma paneļi, pagrabā veikta drenāža, salabota ieejas nojume. Zem jumta un blakussienai uzlikts un nokrāsots apmetums, foajē ieklātas granīta flīzes, visos stāvos veikts kosmētiskais remonts, logiem un durvīm ielikti otrie stikli, salabotas lodžijas un balkoni, salaboti un nokrāsoti arī mājas pamati, kapitāli saremontēts jumts, ieliktas jaunas ieejas durvis (dubultās), savukārt tām – šifrēta atslēga, lifta kabīnei ieklāts jauns oderējums…
Ietaupījums uz prasmes rēķina
Minēto darbu veikšanai Grīnvalda kungs pats pircis materiālus – par vairumtirdzniecības cenām, par transportu to piegādei nemaksājot ne santīma. Ilgāku laiku nostrādājis amatniecības skolā par galdnieku, viņš pieprotot arī citus amatus, tāpēc, piemēram, kosmētiskos remontus veic pats: krāso par 20 santīmiem kvadrātmetrā. Tiešām grūti iedomāties firmu, kas būtu ar mieru strādāt par šādiem izcenojumiem. Tāpat bijis arī ar jumta remontu: firma prasīja 1,50 latu par kvadrātmetru, bet N.Grīnvalds darbu veica par 0,80 latiem kvadrātmetrā.
Viņš pats arī zīmējis skices nama ieejas durvīm. Labi pārzinādams galdniecību un daudzu materiālu patiesās izmaksas, viņš spēj daudz kategoriskāk runāt ar amatniekiem. Un ir ar ko salīdzināt: tādā pašā deviņstāvu namā blakus, kur darbus veica namu pārvalde, lifta remonts izmaksāja Ls 930, bet «Draudzībā» – tikai 180 latu.
«Sākot saimniekot, es mājas iemītniekus nedalīju sabiedrības dalībniekos un pārējos, jo man palīdzēja tie, kas vēl nebija ne kooperatīvās sabiedrības biedri, ne pat sava dzīvokļa īpašnieki,» saka N.Grīnvalds. «Pats svarīgākais man likās saliedēt iedzīvotājus, apzinot kopīgās intereses un kopā arī meklējot iespējas, dzīvot labāk un pēc iespējas par izdevīgāku samaksu.
Brīnās pat atbraucēji no ārzemēm
Uz Aizkraukli lūkot «Draudzības» pieredzi brauc samērā bieži, jo daudz ir tādu neticīgo, kam labāk vienreiz apskatīt pašam nekā daudzkārt uzklausīt aģitējošas runas. Tad N.Grīnvalds labprāt un daudz skaidro un rāda. Uz visiem jautājumiem, kas attiecas uz viņa vadīto kooperatīvo sabiedrību, viņš gatavs atbildēt, taču ir daudz tādu jautājumu, kas vēl ir neskaidri visas valsts līmenī. Piemēram, joprojām Latvijā neesot vienotas likumdošanas par kooperatīvajām sabiedrībām. Par to izbrīnīti ir arī ārzemnieki, kas nereti brauc pie «Draudzības» apsaimniekotājiem, gan lai palūkotos, kā iedzīvotāji paši prot strādāt, gan lai palīdzētu ar padomiem un apsvērtu sadarbības iespējas. N.Grīnvalds uzņēmis ciemiņus no Holandes, no ASV, arī Pasaules Bankas speciālistus. Piemēram, holandieši apsverot iespēju veidot dzīvojamo namu apsaimniekošanas sabiedrību Ludzā, tāpēc interesējās par Aizkrauklē pieredzēto.
Pieredzēts un panākts ne mazums. Turklāt kāpnēs un foajē valda tīrība, jo katra dzīvokļa iemītnieki pēc kārtas pa mēnesim rūpējas par savu koplietošanas zonu, bet par āra teritorijas uzkopšanu kooperatīvā sabiedrība maksā sētniekam.
Tomēr Grīnvalda kungs nebūt neuzskata, ka trīsarpus gados viss jau padarīts. Drīz būšot kopsapulce, kurā lemšot, kā turpmāk labāk izlietot naudu, jo pašlaik namam gadā veidojoties 2000 latu tīrais atlikums. Sabiedrības priekšsēdis ieminējies arhitektam, ka nebūtu slikti visus balkonus pārvērst lodžijās, bet tas iesaucies: tas tikai tāds skaists sapnis! Tomēr N.Grīnvalds uzskata, ka šis sapnis piepildāms ar viena gada līdzekļiem.
Vēl viņš domā par to, ka pēc gadiem četriem namā jānomainot visi ūdens stāvvadi, lai gan skaidrs, ka arī pašreizējie turēs ilgāk nekā tikai šos četrus gadus. Un vēl ir kāda iecere – varbūt ierīkot pašiem savu apkuri, lai mazāk būtu jāmaksā par siltumu. Kopš 1. aprīļa Aizkraukles Domes noteiktie īres maksas griesti esot 17,5 santīmi par kvadrātmetru. «Draudzības» izcenojumi – 16 santīmu par kvadrātmetru – pensionāriem, 17 santīmu – sabiedrības dalībniekiem, 17,5 santīmi – pārējiem. Tā tas esot pagaidām. Kad būšot piepildītas visas ieceres, Dome īres griestus varēšot celt, cik grib, bet kooperatīvā izcenojumi tikšot vienīgi laisti uz leju – gan paturot prātā, ka arvien jābūt uzkrājumiem neparedzētiem gadījumiem.
—
Atsaucoties «Ziņu» lūgumam, Aizkraukles dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības «Draudzība» valdes priekšsēdētājs Nikolajs Grīnvalds visiem interesentiem paziņo tālruņa numuru 5123080, pa kuru viņam var piezvanīt. Viņš vajadzības gadījumā ar mieru arī atbraukt uz Jelgavu, lai konsultētu mūsu pilsētas iedzīvotājus, kas vēl nespēj izšķirties par labu savu namu kopīgai apsaimniekošanai.
