Man šī nedēļa paskrēja vēja spārniem – kā viena diena, kārtojot dažādas lietas, darbojoties un domājot par arodbiedrības prasībām.
Man šī nedēļa paskrēja vēja spārniem – kā viena diena, kārtojot dažādas lietas, darbojoties un domājot par arodbiedrības prasībām. Bet jāveic arī pamatdarbs. Strādāju par medicīniskās lietvedības māsu un, šķiet, galā tieku. Medicīniskā dokumentācija bieži mainās un ne vienmēr ir pārdomāta.
Ceturtdien no slimnīcas uz piketu devās pieci cilvēki, bet mūsu organizācijā ir vairāk nekā 300 biedru. Esam sava aroda patrioti, bet dzīves īstenība dod daļu nomāktības. Cilvēki saprot, ka tas ir viņu pašu labā, bet jāskatās, lai brauciens negadītos darba laikā. Ļoti daudzas māsas skrien no viena darba uz otru, lai tikai varētu iztikt un izdzīvot.
Nevarētu teikt, ka ceturtdienas pikets bija kulminācija pasākumu ciklam, ko veikusi arodbiedrība, jo par problēmām tiek diskutēts jau kādu mēnesi – no sarunām uz sarunām, no notikumiem uz notikumiem. Protesta akcija bija nepieciešamība, kas vienkārši jāizdara, citādi varam stāties laukā no arodbiedrības! Izejot uz ielas pie Saeimas nama, pārņēma aizkustinājums, jo bija sapulcējies tik daudz dažādu profesiju pārstāvju! Vienotībā jūties stiprāks.
Pilnībā atbalstu arodbiedrības izvirzītās prasības, jo nevar dzīvot uz citu rēķina. Grūti pat iedomāties, cik trūcīgs ir ierindas cilvēks. Lielākā daļa dzīvo no algas līdz algai. Lai norēķinātos vien par komunālajiem pakalpojumiem, stipri jārēķina.
Jātic, ka problēmas varēs atrisināt mierīgā sarunu ceļā. Tas būtu labākais. Arodbiedrība atbalsta arī streiku, bet tas ir galējais līdzeklis. Neesam arī tik bagāti, lai to noturētu, turklāt mūs ierobežo slimnīcas specifika. Ja Saeimas priekšsēdētājs ceturtdienas piketā kopā ar arodbiedrību dziedāja Valsts himnu, varbūt deputāti tomēr ieklausīsies, kā tauta dzīvo.
Jādomā arī par nākamajiem notikumiem, kas būs 16. oktobrī, kad Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības sanāksmē lemsim par turpmākajām darbības formām.
Brīvdienās vajadzētu kaut ko padarīt mājās un atpūsties. Bieži braucu pie savas ģimenes un vecākiem uz Cēsīm. Man ir arī daudz krustbērnu, pie kuriem jāpaciemojas.
