Vasaras saulgriežu burvībā vienkāršas nezāles pārtop par jāņuzālēm un pļavu puķu pušķi nokļūst pieprasījuma augšgalā.
Vasaras saulgriežu burvībā vienkāršas nezāles pārtop par jāņuzālēm un pļavu puķu pušķi nokļūst pieprasījuma augšgalā. Taču visiem līgotājiem jāņem vērā, ka vairākas aizsargājamas augu sugas aizliegts plūkt, tirgot un pirkt.
Līgo svētku gaidās tirgos parādās pušķi, vainagi un meijas, kā arī inspektori, kas šogad līdzīgi kā pērn regulāri dodas reidos uz dažādām tirdzniecības vietām. Viņi pārbauda, vai plašajā pļavu zāļu klāstā nepavīd arī kādi aizsargājami augi. Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes Dabas aizsardzības daļas vecākā inspektore Inguna Skutele uzsver: “Aizliegts ir ne tikai aizsargājamos augus tirgot, bet arī plūkt un iegādāties.” Administratīvi sodīt var ikvienu, pie kura atrasti aizsargājamie augi, arī tad, ja viņš tos nes uz mājām. Aizliegts audzēt savvaļā ievāktus aizsargājamos augus, tos kolekcionēt, mainīt vai dāvināt.
Nenoliedzami, katram gribas visskaistāko pļavu puķu pušķi, lai tas atšķirtos no citiem, taču, iespējams, pašu īpašāko zāli aizliegts plūkt. Vieni no populārākajiem ziediem, ko, neievērojot aizliegumu, tirgo, ir naktsvijoles, dzegužpuķes. Ar tām Latvijas pļavas vēl ir bagātas. Minimālais sods par aizsargājamo augu tirgošanu fiziskām personām ir augu konfiskācija un 10 latu, bet maksimālais – 500 latu. Tas atkarīgs no augu daudzuma, kā arī, vai tie ir īpaši vai ierobežoti aizsargājami. Sodīt svētku priekšvakarā nav tas patīkamākais darbs, tālab šādā gadījumā Jāņu prieks tiek sabojāts kā augu īpašniekiem, tā inspektoriem. Ikvienam jāņabērnam jāpiedomā, lai no tā izvairītos.
Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes Dabas aizsardzības daļas vadītāja Meldra Priedēna uzsver, ka galvenais nav sods, bet gan informētība. “Pirms Jāņiem tirdzniecības vietas kontrolējam ne pirmo gadu, tādēļ cilvēki jau paši interesējas, kuras ir aizliegtās jāņuzāles, un informē par tām cits citu. Daudzi jautā par meijām. Pirmkārt, jāzina, ka tās var lauzt, cirst tikai savā īpašumā vai ar meža saimnieka atļauju. Protams, nevajag pārcensties un ozoliņu noplēst pilnībā. Par koku bojāšanu arī draud sods,” teic M.Priedēna.
Iepriekšējos gados inspektoriem gadījušās pat kuriozas situācijas. Piemēram, tirgū kaimiņš apgalvo, ka līdzās novietotais trauks ar jāņuzālēm, tostarp aizliegtajām, nevienam nepieder, vai arī tirdzinieks, ieraudzīdams kontrolētājus, ņēmis kājas pār pleciem. Vairākkārt atklāta tirgošanās ar aizsargājamiem augiem – plankumainajām dzegužpirkstītēm un naktsvijolēm. Iecienīta “zemletes” prece Latvijas tirgos ir orhideju dzimtas augi, kam ir spēcīga, skaista smarža, kā arī laksis jeb mežloks, kas ir ēdams, un dažs to pamanās servēt galdā.
Lai nesagandētu svētku prieku un nekaitētu dabai, labāk izvēlēties puķu pušķi no atļautajām jāņuzālēm, kas arī ir krāšņas, smaržīgas, viegli pieejamas un vasarīgas – pīpenes, madaras, smilgas, rudzupuķes, magones.
***
Uzziņai
Vairāk informācijas par aizsargājamiem augiem ikviens var saņemt:
– zvanot uz Jelgavas Reģionālo vides pārvaldi pa tālruni 3022739 vai 3023228;
– interneta mājas lapā www.latvijasdaba.lv;
– Ministru kabineta noteikumos nr.396;
– tirdzniecības vietās tiks izplatīti arī plakāti ar aizliegto jāņuzāļu attēliem un aprakstu.
Par tirdzniecības vietās pamanītiem aizsargājamiem augiem var ziņot Jelgavas Reģionālās vides pārvaldei vai Pašvaldības policijai.
***
Tirdzniecībā biežāk sastopamie aizsargājamie augi
– Dzeltenā dzegužkurpīte
– Baltijas dzegužpirkstīte
– Plankumainā dzegužpirkstīte
– Laksis jeb mežloks
– Smaržīgā naktsvijole
– Zaļziedu naktsvijole
– Šaurlapu lakacis
– Gada staipeknis
– Vālīšu staipeknis
– Jumstiņu gladiola
– Lielziedu uzpirkstīte
– Sibīrijas skalbe
– Dobais cīrulītis
– Pļavas silpurene
