Kas draud Eiropas cilvēktiesību tiesai Cilvēka tiesības esot kļuvušas par vadmotīvu Latvijas likumdošanā, par centrālo elementu Latvijas tiesību sistēmā – tā trešdien paziņoja Valsts prezidents Guntis Ulmanis.
Kas draud Eiropas cilvēktiesību tiesai
Cilvēka tiesības esot kļuvušas par vadmotīvu Latvijas likumdošanā, par centrālo elementu Latvijas tiesību sistēmā – tā trešdien paziņoja Valsts prezidents Guntis Ulmanis, uzrunājot konferences «Latvija šodien un rīt. Tiesiskums un tiesiska valsts» dalībniekus.
– Tiesiskums Latvijā galvenokārt nozīmē cilvēktiesības. Izvērst cilvēka tiesības ir Latvijas eiropeiskā atbildība,– pauda Ulmanis. Jebkuram cilvēkam ir iespējas lūgt Eiropas cilvēktiesību tiesas palīdzību, ja viņš uzskata, ka pamattiesības ir pārkāptas.
Kā zināms, Latvijā ir vismaz viens miljons (!) cilvēku, kuru elementārās tiesības (uz darbu, cilvēka cieņu nepazemojošiem sadzīves apstākļiem utt.) valsts nespēj nodrošināt un – kas ir būtiskāk – pat ignorē.
Kas gan notiks ar Eiropas cilvēktiesību tiesu, ja miljons Latvijas iedzīvotāju iesniegs savu prasību pieteikumus?
Saldais miegs Ārlietu ministrijā
Latvija trešdien Baltijas Ministru padomes Tirdznieciskās komitejas tikšanās laikā Viļņā iesniedza notu Lietuvai par brīvās tirdzniecības līguma (BTL) nosacījumu pārkāpšanu, ieviešot minimālās robežcenas importētajām lauksaimniecības precēm.
Savukārt Lietuvā mūsu Ārlietu ministrijas aktivitātes izraisījušas dziļu apjukumu, jo attiecīgais lēmums par robežcenām pieņemts… pagājušajā gadā. Igauņi par savām cūkām sāka cīnīties tiklīdz tās tika apdraudētas, turpretī latviešu politiķi par savām olām neklapē ne ausis. Tikai pēc olu ražotāju saceltās brēkas un Zemkopības ministrijas zvana uz Ārlietu ministriju mūsu ārpolitiķi pamodās.
Uz kā gan viņi gulēja, prāto ezis.
Vai tad visu var atcerēties
Latvijas Sociāldemokrātu apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Egils Baldzēns trešdien no rīta, kā ierasts, bija ieradies Ministru kabinetā (MK), lai tiktos ar premjeru Vili Krištopanu. Viņš bija aizmirsis, ka Krištopans… vēl viesojas Zviedrijā.
Ne tikai to vien Baldzēns bija aizmirsis. Arī savu deputāta apliecību, tādēļ valdības apsardzes dienests viņu MK namā vispār negribēja ielaist. Baldzēnam tobrīd klāt bija diplomātiskā pase, tāpēc sociāldemokrāts devās uz caurlaižu biroju, lai noformētu caurlaidi. Liels bija Baldzēna izbrīns, kad viņš uzzināja par Krištopana prombūtni. Bet galu galā – vai tad visu var atcerēties?
Novērtēs nenovērtējamo
1. februārī Aizsardzības ministrija vienpusēji sāks novērtēt no Slovakijas firmas «Katrim Stella» piegādātā bruņojuma vērtību.
Kā zināms, ieroči, kuru kvalitāte un vērtība tiks «vērtēta», no šīs firmas saņemti pirms apmēram trijiem gadiem… Turklāt par šo bruņojumu nav samaksāts. Sākotnējā ieroču kvalitāte tika noteikta jau pirms vairākiem gadiem, kad konstatēja, ka daļa no saņemtā ir nederīga. Lai arī valdības lēmums un aizsardzības ministra rīkojumi un pavēles paredzēja ieročus sūtīt atpakaļ uz Slovakiju, tie joprojām glabājas Nacionālo bruņoto spēku un zemessardzes noliktavās.
Kā uzskata ministrijas amatpersonas – tikai pēc ieroču kvalitātes noteikšanas varētu novērtēt «Katrim Stella» radītos kaitējumus ministrijai…
Samaksāts par ieročiem saskaņā ar sākotnējo līgumu 3,9 miljonu ASV dolāru slovakiem nav. Pašaudīts ir. Kā gan pēc trīs gadu lietošanas šie ieroči tiks vērtēti? Izlietotā munīcija? Un kādi var būt kaitējumi ministrijai, ja tā neko no savas kabatas nav izvilkusi? Un kā var vērtēt vienpusēji, tas ir, nepieaicinot otru ieinteresēto pusi?
Tumša lieta, saka ezis.
Atbalstām, neatbalstām. Balsojam «par» un «pret»
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija atbalsta Īrestiesu likuma atcelšanu – šādu priekšlikumu komisija trešdien nolēma iesniegt grozījumiem likumā par īrestiesām.
Komisija ierosina arī izveidot īrestiesnešu amatus rajonu un pilsētu tiesās, kas izmaksāšot daudz lētāk nekā īrestiesu veidošana, kā arī paātrināšot dzīvokļu strīdu izskatīšanas procesu.
Saskaņā ar Finansu ministrijas aprēķiniem īrestiesu darbības uzsākšanai nepieciešami 7 miljoni latu, savukārt īrestiesnešu darbības uzsākšanai – apmēram 220 tūkstoši latu, bet uzturēšanai – apmēram 550 tūkstoši latu.
Un atkal tuklās rociņas ceļas «par», jo kas tad varēja par tiem 7 miljoniem latu zināt? Latvieši mēdz teikt – ja tu esi vīrs, tad lai tavs vārds ir kā likums! Bet, ja šodien saki vienu, rīt pavisam citu, tu neesi pat lupatas vērts. Līdz nākamajai mēslu mēšanai Jēkabielā gan vēl tālu. Tādēļ esi rāms un jel pacieties.
Orģiju mistērijas
Skandalozais mākslinieks Herurans Nīčs Austrijas pilsētā Princendorfā strādā pie sava sešas dienas ilgā asiņaini arhaiskā uzveduma «Orģiju mistēriju teātris» iedzīvināšanas. Pats mākslinieks to uzskata par savas dzīves galveno darbu. Šo uzvedumu viņš sācis realizēt jau 18 gadu vecumā, bet tagad viņam ir 60. Pincendorfā sešas dienas gaisā virmoja asiņu un sasmakušas gaļas smaka. Tomēr, kā saka pats mākslinieks, bijušas arī «maigas» pastaigas pa pļavām un muzicēšana.
Indijā iedzīvotāju skaits pārsniegs miljardu
Deli. Indijas iedzīvotāju skaits 2000. gadā pārkāps 1 miljarda slieksni. Kā ziņojusi nacionālā ģimenes izpētes programma, aptuveni 2050. gadā iedzīvotāju skaits sasniegs 1,62 miljardus. Šobrīd iedzīvotāju skaits tiek lēsts aptuveni 980 miljonu. Iedzīvotāju skaita pieaugums ik gadu ir apmēram 15 miljonu cilvēku. Puse Indijas iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības līmeņa.
26 miljoni abortu gadā
Vašingtona. Puse no visām nevēlamajām grūtniecībām pasaulē tiek pārtrauktas, izdarot abortu, – šādu secinājumu izdarījuši Alana Gūtmahera institūta darbinieki. Katru gadu 26 miljoni sieviešu izšķiras par abortu. Īpaši liels abortu skaits tiek izdarīts Austrumeiropā, piemēram, Rumānijā katru gadu no 1000 sievietēm par šādu soli izšķiras 80 sieviešu. Pasaulē vidēji abortu izvēlas 35 no 1000 sievietēm. Aptuveni 22% no 210 miljoniem grūtniecību gadā nav plānotas. Vismazāk abortu ir Spānijā un Īrijā, kur tie ir aizliegti ar likumu, kā arī brīvdomīgajā Holandē.
Tad nu gan līdzība…
Londona. Mērija Kārtvraita un Mērija Kārtvraita ir ne tikai vārdamāsas. Viņas abas ir 105 gadus vecas un dzīvo vienā pilsētā. Līdz pat nesenam laikam viņām nebija izdevies uzzināt vienai par otras eksistenci. Abas sievietes ievērojis kāds fotogrāfs netālu no Birmingemas. Vecākā Mērija Kārtvraita savu dzimšanas dienu nosvinējusi novembrī, bet jaunākā iepriekšējā nedēļā.
Čehu «sociķi» – patrioti
Prāga. Čehijas sociāldemokrātiskā valdība izteikusi vēlēšanos nomainīt savus ārzemju marku dienesta spēkratus pret «Škodas» ražotajām automašīnām «Octavia». Viens no «Škodas» vadības vīriem Vladislavs Kulhaneks pagājušajā nedēļā Ministru prezidentam Zemanam nodeva pirmo «Octavia» luksusa modeli, kas ir aprīkots ar jaunāko vadības elektroniku un ādas sēdekļiem salonā. Arī čehu diplomāti nākotnē braukās ar pašmājās ražotajiem «kumeliņiem».
Pērtiķus nomētā ar banāniem
Deli. Indijas valdība nolēmusi uz mežiem deportēt ilggadējos galvaspilsētas iedzīvotājus – pērtiķus. Kā ziņojis Indijas laikraksts «Indian Express», ārpus pilsētas robežām tiks izsūtīti aptuveni 5000 pērtiķu. Tomēr, lai šo valdības plānu realizētu, radušās grūtības, jo Indijā pērtiķus uzskata par svētajiem dzīvniekiem. Bez tam, iejaukušās dzīvnieku aizsardzības organizācijas, jo līdz šim bijusi tikai bēdīga pieredze ar šādām akcijām.
Bet kāda ministrija piedzīvojusi nedienas, kad pērtiķi apsēduši tās ēku. Vienīgais veids, kā tos varējis dabūt ārpus nama sienām, bijis tos apmētāt ar banāniem. Taču drīz pērtiķi
atgriezušies, jo sapratuši, ka valdībā ir viegli gūstama barība.
Kroņprincis, virspavēlnieks un admirālis turklāt
Madride. Kā ziņojis Madrides laikraksts «La Razon», spāņu kroņprincim Felipem pēc valdības ierosinājuma varētu tikt piešķirts augsts militārs postenis – zemes un gaisa spēku virspavēlnieks un jūras admirālis. Spāņu valdība vēlas ieteikt šo jautājumu izskatīt Spānijas karalim Huanam Karlosam. Kroņprincis Felipe nesen kļuvis 31 gadu vecs un ir ieguvis izglītību visās trijās Spānijas militārajās akadēmijās. Pašreiz viņš ir zemes un gaisa spēku virsnieka un jūras spēku leitnants.
Karalis kultūras mantojuma sardzē
Pnompeņa. Pagājušajā nedēļā no vairāk nekā 1000 gadu vecā Khmeru tempļa Kambodžā tika izzagti mākslas priekšmeti un aizvesti uz Taizemi. Pēc tam, kad karalis Norodoms Sihanuks vērsis valdības uzmanību uz notikušo, Ministru prezidents norīkojis tūlītēju izmeklēšanu. Karalis rakstījis Ministru prezidentam: «No valdības es gaidu vērā ņemamus pasākumus, kas palīdzētu aizsargāt mūsu zemes kultūras mantojumu.» Neilgi pēc tam Taizemes policija apcietinājusikravas automašīnas šoferi, kurš vedis vairāk nekā 100 vērtīgu mākslas priekšmetu no Kambodžas.
