Daudzas slimības ir ārstējamas, taču vairākas nepakļaujas mūsdienu Rietumu medicīnas sasniegumiem. Tad slimnieks un viņa tuvinieki meklē citas ārstniecības metodes, arī tādas, kas mums, eiropiešiem, ir nepazīstamas un pirmajā brīdī pat šķiet barbariskas.
Daudzas slimības ir ārstējamas, taču vairākas nepakļaujas mūsdienu Rietumu medicīnas sasniegumiem. Tad slimnieks un viņa tuvinieki meklē citas ārstniecības metodes, arī tādas, kas mums, eiropiešiem, ir nepazīstamas un pirmajā brīdī pat šķiet barbariskas.
Viena no slimībām, kas ļoti grūti pakļaujas ārstēšanai ir multiplā skleroze. Jelgavnieks Viesturs Puidītis ar to slimo jau deviņpadsmit gadu, pārvietojas ar ratiņiem un ir izmēģinājis ļoti dažādas tradicionālās ārstēšanas metodes.
Pateicoties ārstei Anitai Kanelei, veselības salona «Anita» vadītājai un vienai no pirmajām Latvijas Akupunktūras un netradicionālās medicīnas ārstu komisijas sertificētajām ekstrasensēm, Viesturam Puidītim bija iespēja ārstēties četrus ar pusi mēnešus Šrilankā, Kolombo Centrālajā ajurvēdas hospitālī.
Jāārstē cilvēks
Rietumu medicīna galvenokārt koncentrējas uz simptomiem un slimībām un, lietojot medikamentus un ķirurģiski iejaucoties, atbrīvo organismu no patogēniem vai slimību skartajiem audiem. Ajurvēda nekoncentrē uzmanību uz slimību, bet uzsver, ka dzīvē viss jāuztur ar enerģijas un harmonijas palīdzību.
Ajurvēda neaizstāj Rietumu alomātisko medicīnu, bet to var izmantot kopā, lai stiprinātu organismu un novērstu slimības negatīvo ietekmi, kā arī atjaunotu organisma dabiskās pašaizsardzības spējas pēc medikamentu lietošanas vai ķirurģiskās iejaukšanās.
Rietumu pasaulē par ajurvēdas medicīnu uzzināja tikai pirms apmēram 15 līdz 20 gadiem, kad ajurvēdas speciālisti sāka popularizēt šo metodi pasaulē. Ajurvēdu atzīst Pasaules Veselības organizācija, un tā tiek praktizēta Indijā, Nepālā un Šrilankā. Piemēram, pēc V.Puidīša teiktā, Šrilankā, kas pēc platības ir tikai nedaudz lielāka par Latviju un kur iedzīvotāju skaits sasniedz vairāk nekā 18 miljonu, ajurvēdas slimnīcu skaits pārsniedz simtu. Indijā ir vairāk nekā 300 tūkstošu ajurvēdas ārstu un 100 skolu.
Sena indiešu medicīna
Pirms pieciem tūkstošiem gadu Indijas zinātnieks Srila Vjasedeva pirmo reizi uzrakstīja vēdas, kurās iekļauta nodaļa par ajurvēdu (sanskritā ’ajur’ nozīmē dzīve, ’veda’ – zinātne, zināšanas). Vēlāk parādījās arī citu zintnieku apraksti par dažādām medicīniskām tēmām.
Līdz m.ē. 2. – 3. gadsimtam budistu mūki visā Indijā izveidoja medicīnas iestādes, kas līdzīgas slimnīcām. Šrilankā 6. gadsimtā ciematā dzīvojošie mūki bija izglītotākais sabiedrības slānis. Viņi bijuši ajurvēdas ārstu skolotāji, arī pirmie grāmatu autori un praktizējošie ārsti.
Ajurvēda ir cieši saistīta ar ticību. Tā ir daļa no vēdiskajām zināšanām. Ajurvēda uzlūko katru cilvēku kā unikālu būtni, kura organismam piemīt savas stiprās un vājās puses, kas atšķirīgi reaģē uz dažādiem faktoriem. Šī medicīna, pamatojoties uz iedziļināšanos, izpratni un pieredzi piedāvā plašas zināšanas par cēloņu un seku mijiedarbību katram individuāli. Tā uzlūko cilvēku pilnībā, lai slimības cēloni novērstu ar dabīgām terapijas metodēm.
Trīs enerģijas veidi
Katram cilvēkam ir sava specifiskā enerģijas sistēma – individuāla fizisko, garīgo un emocionālo komponentu kombinācija, kas ir cilvēka uzbūves pamatā. To nosaka vairāku faktoru harmonija, un tā paliek nemainīga visu dzīvi. Taču dažādi faktori – cilvēka emocionālais stāvoklis, uzturs, gadalaiki un klimatiskie apstākļi, fiziskās traumas, attiecības ģimenē un darbā un citi spēj izjaukt šo harmoniju. Uzsākot ajurvēdas terapiju, traucējošo faktoru iedarbība tiek pārtraukta vai samazināta. Tā iespējams novērst traucējumu cēloni un atjaunot sākotnējo harmoniju.
Ajurvēda nosaka trīs galvenos enerģijas veidus vai darbības principus, kas raksturīgi ikvienai dzīvai būtnei un lietai.
Vata – kustības enerģija, pitta – gremošanas, vielmaiņas enerģija, kahpa – enerģija, kas nodrošina šūnas ar to darbībai nepieciešamajām vielām. Katram cilvēkam viens no šiem enerģijas veidiem ir pārākumā, otrs – ar mazāku, bet trešais – ar vēl mazāku nozīmi. Ajurvēdas izpratnē ķermenis, prāts un jūtas darbojas saskaņā, tādējādi saglabājot līdzsvaru. Tā nodrošina visaptverošu programmu, lai cilvēkam palīdzētu atgūt organisma harmoniju un veselību dabīgā ceļā. Ajurvēdas rekomendācijas slimniekiem ietver dzīvesveida maiņu, atbilstoša uztura ievērošanu un augu valsts līdzekļu lietošanu. Dažos gadījumos izmanto organisma attīrīšanas programmu panchakarmu, kas palīdz ķermenim atbrīvoties no uzkrātajiem toksīniem, tādējādi panākot pārējo ārstniecības metožu labāku iedarbību.
Ajurvēdas ārsti ārstē galvenokārt neiroloģiskās slimības, kas nepadodas tradicionālās ārstēšanas metodēm, – paralīzes, parēzes, multiplo sklerozi.
Masāžas, sviedrēšana, zāles
Par pieredzēto Šrilankā, Kolombo Centrālajā ajurvēdas hospitālī stāsta Viesturs Puidītis:
«Šrilankā biju četrarpus mēnešus. Pirmos pusotra ar mani kopā bija dēls, jo ceļš ir tāls un grūts ne tikai cilvēkam ratiņķrēslā. Dēls arī labi pārvalda angļu valodu.
Ar ajurvēdas medicīnas palīdzību man tika apstādināta izkaisītās sklerozes attīstība, pat sākās neliels uzlabojums. Slimoju jau deviņpadsmit gadu, tāpēc uzreiz nevar gaidīt strauju uzlabojumu. Ļoti grūts bija aklimatizācijas process, īpaši, kad atgriezos Latvijā.
Ajurvēda pacientu noved līdz tādai kondīcijai, ka organisms pats sāk dziedēt savas vājās vietas. Vispirms man vajadzēja normalizēt augsto asinsspiedienu, pampa kājas, svars bija par lielu. Mana ārstēšana tika sākta ar organisma attīrīšanu, lai tas darbotos kaut cik normāli. Attīrīšana mūsu izpratnē ir diezgan drakoniska. Jānodzen mati, un sievietēm ar to ir grūti samierināties. Vispirms septiņas reizes ir galvas masāža ar pusotru litru sasildītas dziednieciskas eļļas. Šo eļļu savāc un lieto vēl divas reizes. Pēc tam ir visa ķermeņa masāža, bet galvu vairs nemasē. Atkal katrā seansā izmanto pusotra litra eļļas, kuru savāc un izmanto vēl divas reizes. Interesants ir masāžas galds ar īpašu reni, pa kuru notek un tiek savākta izlietotā eļļa. Tiek izmantota sezama eļļa, kas papildināta ar piecdesmit dažādu ārstniecisku zālīšu ekstraktiem.
Nākamā ir rīsa un piena masāža. Tā man ļoti palīdzēja. Pēc trešā seansa es pats piecēlos kājās, paspēru soli un nokritu, jo grīda bija ļoti gluma.
Nākamais – sviedrēšanas kamera. Tā ir koka konstrukcija, no kuras tikai galva paliek ārā. Procedūras laiks ir ļoti jāievēro, un man tas bija noteikts 10 minūtes.
Pēc ajurvēdas no šīm procedūrām viss sliktais ir sadzīts zarnu traktā un to vajag izvadīt ar eļļas klizmu palīdzību. Tā nav viegla procedūra. Līdztekus notiek ārstēšana ar ajurvēdas zālēm. Tās jālieto stingri noteiktā laikā. Mūsu izpratnē tās ir homeopātiskās zāles. Tiek noteikta arī diēta un ierobežota vai aizliegta dažu produktu lietošana, piemēram, nedrīkstēja ēst tomātus un ananāsus.
Redzēju, kā tika izārstēts kāds neveiksmīgi kritis cilvēks, kuram bija mugurkaula bojājumi. Palātā viņu ienesa un ielika gultā, bet projām viņš devās, balstoties uz spieķīša. Protams, tā nav vienas nedēļas vai desmit dienu ārstēšana. Tas prasa laiku.
Braucienā visdārgākais ir ceļš. Pati ārstēšana nav dārga.»
Viesturs Puidītis ir optimistiski noskaņots. No Šrilankas ir atvestas ajurvēdas zāles, un viņš domā, ka ajurvēda var palīdzēt ne tikai viņam, bet daudziem citiem no Rietumu medicīnas viedokļa neārstējamiem slimniekiem.
Raksts sagatavots, izmantojot indiešu žurnālista Himari Majumdara publikāciju žurnālā «Doktus» 2000/2
Multiplā skleroze (MS)
MS ir hroniska slimība, kuras rezultātā tiek bojātas nervu šķiedras galvas un muguras smadzenēs. Veselas nervu šķiedras var salīdzināt ar kabeli, ko no ārpuses apņem mielīna apvalks. Šis apvalks sekmē informācijas apmaiņu starp smadzenēm un ķermeni. MS gadījumā apvalks tiek bojāts.
Bojājumu sekas:
pamazām var rasties kustību un jušanas traucējumi,
roku un plaukstu kustību traucējumi,
kurluma sajūta,
redzes un runas traucējumi,
smagās izmaiņas var izraisīt psihiskas problēmas, piemēram, depresiju,
slimība var noritēt vienmērīgi progresējoši, reizēm lēkmjveidīgi,
MS ne vienmēr norit smagā formā,
30 līdz 49 procenti MS norit labdabīgā formā, slimnieks gadiem ilgi var dzīvot normālu dzīvi un arī, saistīti pie ratiņkrēsaliem, daudzi vēl spēj strādāt un aktīvi piedalīties ģimenes un sabiedriskajā dzīvē.
