Valdības komiteja vakar akceptēja noteikumus par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtas situāciju izsludināšanu mežā.
Valdības komiteja vakar akceptēja noteikumus par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtas situāciju izsludināšanu mežā.
Noteikumi nosaka meža aizsardzības pasākumus, to izpildes kārtību un termiņus, kā arī kārtību, kādā izsludināmas ārkārtas situācijas meža ugunsgrēku, meža kaitēkļu savairošanās un slimību masveida izplatīšanās gadījumos.
Saskaņā ar noteikumiem stumbra kaitēkļu un slimību inficētos kokus, kā arī vējgāzēs, vējlauzēs, snieggāzēs un snieglauzēs gāztos, lauztos un bojātos kokus, kas var veicināt kaitēkļu masveida savairošanos, izcērt kopšanas un sanitārajās cirtēs.
Atstāto svaigo skujkoku un oša ciršanas atlieku, kuru diametrs pārsniedz astoņus centimetrus, ja tās nav svītrotas vai sagarumotas līdz vienam metram garos nogriežņos vai citādi aizsargātas, apjoms galvenajās, kopšanas, sanitārajās un rekonstruktīvajās cirtēs nedrīkst pārsniegt piecus kubikmetrus vienā hektārā. Cirsmas jāsatīra vienlaikus ar izstrādi, bet ziemā izstrādātās – ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. maijam.
Ārkārtas situāciju meža kaitēkļu savairošanās un slimību masveida izplatīšanās gadījumā ierosina izsludināt Valsts meža dienests (VMD).
VMD Jelgavas virsmežniecības virsmežzinis Ardis Puišelis «Ziņas» informē, ka pēdējo divu gadu laikā Jelgavas rajona mežos masveida kaitēkļu un slimību izplatīšanās nav konstatēta. Sakarā ar trakumsērgas izplatību meža dzīvnieku vidū ārkārtas situācija bija izsludināta no pagājušā gada jūnija līdz novembrim. Virsmežzinis uzsver, ka ārkārtējas situācijas mežā nereti rodas ugunsnedrošajā periodā no 15. aprīļa līdz 15. oktobrim. Pagājušās vasaras vidū Jelgavas rajona meži atradās tuvu ārkārtas situācijai, tomēr tā netika izsludināta.
