Lai gan kopš likvidējamās akciju sabiedrības RAF maksātnespējas izsludināšanas pagājuši vairāk nekā trīs gadi, joprojām daži kādreizējie uzņēmuma darbinieki grib zināt, vai viņiem iespējams gūt kādu labumu no RAF akcijām.
Lai gan kopš likvidējamās akciju sabiedrības RAF maksātnespējas izsludināšanas pagājuši vairāk nekā trīs gadi, joprojām daži kādreizējie uzņēmuma darbinieki grib zināt, vai viņiem iespējams gūt kādu labumu no RAF akcijām.
Atbilde uz jautājumu ir īsa – diemžēl no akcijām vairs nav un arī turpmāk nebūs izredžu gūt jelkādu labumu. Tikpat īsa ir RAF kreditoru komitejas priekšsēdētāja un uzņēmuma pārvaldnieka Viktora Kausiņa atbilde. Taču skaidrības labad «Ziņas» piedāvā Latvijas Centrālā depozitārija Sabiedrisko attiecību departamenta informāciju par to, ko darīt ar maksātnespējīgu uzņēmumu akcijām.
Nav cerību uz reālu labumu
Pašsaprotams ir fakts, ka no maksātnespējīga vai bankrota stadijā esoša uzņēmuma dividendes nav ko gaidīt. Tās maksā tikai no peļņas. Laikam nav vērts arī cerēt uz izsolē nonākušās uzņēmuma mantas pārdošanas naudu, jo akciju īpašniekiem, atgūstot līdzekļus, uz tiem ir pēdējās kārtas tiesības. Proti, likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju nosaka maksājumu secību un paredz, ka parādnieka kapitāla daļu turētājiem (tie šā likuma izpratnē ir akcionāri) proporcionāli katra ieguldījuma lielumam (akciju skaitam) tiek sadalīti līdzekļi, kas paliek pāri pēc pilnīgām maksātnespējas procesa administrēšanas izmaksām, pēc tam atlikušie līdzekļi pirmajā kārtā tiek sadalīti prioritāro kreditoru prasījumu apmierināšanai. Proti, tiek izmaksātas algas darbiniekiem, veikti sociālie maksājumi, norēķini par piegādāto produkciju, tad ir kārta valsts garantēto kredītu atmaksai un nodokļu parādu segšanai. Tikai pēc tam – otrajā kārtā – ir pārējo kreditoru prasījumu apmierināšana.
Likumā uzsvērts nosacījums, ka katras nākamās kreditoru grupas prasījumi tiek apmierināti tikai pēc iepriekšējās kreditoru grupas prasījumu pilnīgas apmierināšanas. Tātad faktiski tikai tas, kas paliek pāri pēc visu izmaksu un parādu segšanas, var tikt sadalīts parādnieka kapitāla daļu turētājiem. Reāli viņiem diez vai kas no līdzekļiem būs palicis pāri. RAF parāds atzītajiem kreditoriem pārsniedz septiņus miljonus latu. Līdz šim uzņēmuma likvidācijas gaitā nav izdevies atgūt līdzekļus, kas ļautu apmierināt viņu prasības. Šī kārtība būtu jāņem vērā arī ikviena cita uzņēmuma akciju īpašniekiem.
Ja uzņēmums nokļuvis šaubīgo kārtā
Rīcība ar maksātnespējīga vai nopietnās finansu grūtībās nonākuša uzņēmuma akcijām atkarīga no katra akcionāra sapratnes un godaprāta. Nav izslēgts, ka citi pamanās izmantot situāciju un pat apstākļos, kad tiesa jau atzinusi uzņēmuma maksātnespēju, akcijas pārdod. Jo, kā zināms, dažkārt arī nelikvīdai precei izdodas atrast pircēju. Protams, tas nav iespējams ar uzņēmumu akcijām, kas kotējas fondu biržā, bet ārpusbiržas tirgū un privātos darījumos iespējams pārdot visu, ja vien tam ir pircējs. Arī vērtspapīru kontu turētājbankām šajā ziņā ierobežojumi nav noteikti. Brokeris klienta rīcību nedrīkst ietekmēt, un tā uzdevumi viņam iespēju robežās ir jāizpilda.
Pēc tam ir naivi jautāt, kas man kompensēs akciju pirkšanā ieguldītos līdzekļus vai sertifikātus. Lai kā tas nepatiktu, neviens, tanī skaitā valsts, nav likusi iegādāties pašu izraudzīto uzņēmumu akcijas. Privatizācijas aģentūra (tiem, kas akcijas pirkuši publiskajā piedāvājumā) piedāvājusi iespēju tās iegādāties. Bet ar piebildi, ka vienu uzņēmumu akciju īpašniekiem iznākums var būt veiksmīgāks, bet citiem – mazāk izdevies. Tas atkarīgs no katra atsevišķā uzņēmuma prasmes saimniekot.
Praksē iespējami gadījumi, kad nezinātājam izdodas «iesmērēt» arī nekam nederīgas akcijas. Par savu līdzekļu pasargāšanu katrs pats ir atbildīgs, un neviens cits par to atbildību neuzņemas. Depozitārija Sabiedrisko attiecību departamenta vadītājs Ģirts Apsītis pirms darījuma iesaka Uzņēmumu reģistrā pasūtīt pilnīgu informāciju par interesējošo uzņēmumu, tā finansiālo stāvokli, maksātspēju un tamlīdzīgi. Tas ir maksas pakalpojums (jāmaksā ap četriem latiem), bet salīdzinājumā ar iespējamo «iegrābšanos» ir to vērts. Informācija par biržā kotētajiem uzņēmumiem, to finansu rādītājiem, uzņēmuma vadību u.c. pieejama bez maksas pašā biržas namā (Rīgā, Doma laukumā 6) vai interneta mājaslapā.
Uzņēmumu sanācija izdodas reti
Centrālā depozitārija informācija liecina, ka maksātnespējīgo uzņēmumu sanācija izdodas visai reti. Uzņēmuma reģistra dati liecina, ka no vairāk nekā 1250 pabeigtajiem uzņēmumu maksātnespējas procesiem sanācija kā šā procesa risinājums īstenota tikai piecos gadījumos. Tātad riska dēļ postā aizlaista uzņēmuma atdzīvināšanai piesaistīt līdzekļus izdodas ļoti reti. Šā gada sākumā maksātnespējas, sanācijas, bankrota vai likvidācijas stadijā bija 15 publisko akciju sabiedrību. No tām publiskajā piedāvājumā bijušas 11, citādi ar privatizācijas sertifikātu izmantošanu saistītas četras.
Maksātnespējīgo uzņēmumu akcijas turpina atrasties vai nu depozitārijā vai bankas vērtspapīru kontā, jo normatīvie akti šādu akciju atrašanos pagaidām nereglamentē un neparedz to dzēšanu. Akcionāri, kas kādreizējos vērtspapīrus glabā depozitārijā, var neuztraukties, jo viņiem par to naudu neprasa. Citādi ir bankas vērtspapīru kontu īpašniekiem. Krājbanka šogad uz laiku ieviesa normu par maksas iekasēšanu no fiziskajām personām par kontu apkalpošanu. Arī gadījumos, ja kontā atrodas nelikvīdas akcijas.
Savukārt depozitārijs aizsācis projektu, kas paredz pārņemt maksātnespējīgo uzņēmumu izlaisto akciju glabāšanu. Tās šeit glabāšanā bez maksas varētu nodot ikviens maksātnespējīga uzņēmuma akcionārs. Tagad jau uzsākta šādu akciju pārskaitījumu pieņemšana no bankām.
