Vai ES valstīs pastāv akcīzes nodokļa dīzeļdegvielai atlaides lauksaimniekiem? Vai tās tiek ieskaitītas subsīdijās?
Vai ES valstīs pastāv akcīzes nodokļa dīzeļdegvielai atlaides lauksaimniekiem? Vai tās tiek ieskaitītas subsīdijās?
Latvijā akcīzes nodoklis degvielai tika ieviests ar motivāciju remontēt autoceļus un dotēt transportu, bet Eiropas valstīs tas kā energoresursu nodoklis piesaistīts vides nodokļu saimei. Nodokļi no degvielas, svina satura tajā, ogļskābās un tvana gāzu izplūdes ir vieni no naudas izteiksmē lielākajiem (77%) vides nodokļiem, kas ES valstīm dod 5,2% no visas nodokļu un sociālo iemaksu summas.
Tomēr ES diezgan plaši rūpnieciskajā ražošanā, lauksaimniecībā un zvejniecībā tiek piemērotas nodokļu atlaides, kas tiek klasificētas kā valsts atbalsts. Daļa atvieglojumu attiecas tieši uz lauksaimniecību. Piemēram, Zviedrijā degviela, ko izmanto augsnes apstrādei siltumnīcās, pilnībā tiek atbrīvota no akcīzes nodokļa (tāpat kā rūpnieciskajai ražošanai izmantotā). Vācijā, kopš 1999. gadā tika palielināti energoresursu nodokļi, pastāv 80% nodokļa atvieglojums lauksaimniecībai. Atsevišķu energoresursu nodokli, atšķirīgu no vispārējās akcīzes nodokļa, plāno ieviest arī Lielbritānijā.
Tomēr visus šos izņēmuma gadījumus ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, jo samazinātās likmes nedrīkst būt mazākas par ES noteikto nodokļa likmes minimumu. Zviedrijai pirms četriem gadiem tika apstiprinātas šādas nodokļu atlaides, un EK secināja, ka šāds valsts atbalsta paveids atbilst kopienas vadlīnijām par valsts palīdzību vides aizsardzībai.
Kā skaidro Zviedrijas Zemnieku federācijas eksperts Bengts Sjoholms, «tas kopumā ir raksturīgi ES, ka lauksaimniecībai un dārzkopībai ir zemāki (vai vispār nav) nodokļi dīzeļdegvielai un elektronerģijai nekā pārējiem patērētājiem valstī. To izraisa starptautiskā konkurence starp fermeriem (pārtikas tirgus ir atvērts visā ES teritorijā). Viņi nespētu sacensties, ja viņiem būtu jāmaksā augstāki nodokļi nekā citās valstīs. Tomēr nodokļa likme dīzeļdegvielai (tāpat arī citi nodokļi) katrā valstī atšķiras, līdz ar to konkurence nav gluži taisnīga.
Pastāv dažādas metodes enerģijas nodokļu pazemināšanai lauksaimniekiem. Šos veidus neuzskata par subsīdijām fermeriem, tās ir metodes fermeru konkurētspējas uzlabošanai».
Zviedrija iegūtos ienākumus no palielinātā akcīzes nodokļa dīzeļdegvielai un no elektroenerģijas nodokļa, ar ko apliktas atomelektrostacijas, pērn novirzīja energoresursu nodokļa samazināšanai lauksaimniekiem. Tātad pašu akcīzi izmantoja lauksaimnieku atbalstam.
Zemkopības ministrs Atis Slakteris nepiekrīt premjerministra Andra Bērziņa rīkojumam iekļaut zemniekiem atmaksājamo akcīzes nodokli subsīdijās.
Atbildi pēc Eiropas Komisijas dokumentiem un Zviedrijas Zemnieku federācijas informācijas sagatavoja Ivars Bušmanis
