Pēkšņs trieciens, apjukums un sabiruši stikli – to ik pa laikam piedzīvo sabiedriskā transporta šoferi un pasažieri.
Pēkšņs trieciens, apjukums un sabiruši stikli – to ik pa laikam piedzīvo sabiedriskā transporta šoferi un pasažieri. Šogad jau cietis SIA “Jelgavas Autobusu parks” (JAP) jaunais “Mercedes Sprinter” autobuss, bet trīs gados konstatēta apmēram desmit šādu gadījumu.
Akmeņi sabiedriskā transporta virzienā parasti lido diennakts tumšajā laikā, īpaši garajos rudens un ziemas vakaros. Visbiežāk tas notiek netālu no skolas Ozolniekos, Jelgavā, Tušķos, kā arī Brankās un Kārniņos, kur slikts apgaismojums, informē JAP. Parasti autobusus apmētā bērni un pusaudži, taču pārkāpējus noķert ir ļoti grūti. “Kamēr šoferis nobremzē, apstājas un izkāpj, huligāns jau gabalā,” stāsta JAP Tehniskās nodaļas vadītājs Gints Burks. Paveicies, ka pagaidām ne šoferi, ne pasažieri nav cietuši.
Viens no pēdējiem gadījumiem, kad JAP autobusam izsisti abi durvju stikli, konstatēts 2006. gada oktobrī. Tika nodarīti bojājumi 600 latu vērtībā, jo sānu durvju stikla vērtība ir 200 – 300 latu. Par visiem gadījumiem ziņots policijai, taču likumsargi vainīgos pēdējo trīs gadu laikā nav aizturējuši. Pāris reižu gan izdevies notvert jauniešus, kas izsituši logus JAP taksometriem. Par to ziņots policijai, un pārkāpēju vecāki zaudējumus atlīdzinājuši,” informē uzņēmums.
Situāciju, ka vilcienam netālu no Olaines izsit loga stiklu, piedzīvojusi arī Jelgavas Pašvaldības policijas Bērnu un jaunatnes lietu nodaļas priekšniece Oksana Ignatova. “Man palaimējās, jo tajā brīdī biju noliekusi galvu, taču virsjaka piebira stikla gabaliņiem,” viņa atceras. Gadījumus Jelgavā O.Ignatovai grūti komentēt, jo ir daudz nezināmā par lietas apstākļiem. Vērtējot huligāniskās izdarības motīvus, policijas Bērnu un jaunatnes lietu nodaļas priekšniece min, ka pārkāpējs, iespējams, vēlējies izrādīties draugu priekšā. “Visticamāk, tā ir savas pārliecības pierādīšana – citi redzēja, uz ko esi bijis spējīgs, novērtēja, vai trāpīji. Šāda rīcība ir iepriekš plānota, nevis nejauša,” teic O.Ignatova.
“Esam domājuši, ko varētu darīt lietas labā, taču cīnīties ar akmeņu metējiem ir sarežģīti. Ja, piemēram, Ozolniekos pie skolas noliks dežurēt policistu, huligāni paies pārsimts metru tālāk. Runa ir vienkārši par sabiedrības kultūru,” secina G.Burks.
***
Sods
Krimināllikuma 213. pants paredz, ka par rupju sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju darbu (huligānisms), soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām. Ja tas izdarīts personu grupā vai saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam vai ar mantas bojāšanu vai iznīcināšanu, vai ar pretošanos varas pārstāvim vai personai, kura vēršas pret sabiedriskās kārtības pārkāpšanu, vai ja tas izdarīts, lietojot ieročus, kā arī citus miesas bojājumu nodarīšanai izmantojamus priekšmetus, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem un policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
