Latvijas cīkstoņu delegācijas ceļojums uz 10. pasaules veterānu sacensībām un 9. pasaules junioru sacensībām sieviešu cīņās ilga desmit dienu.
Latvijas cīkstoņu delegācijas ceļojums uz 10. pasaules veterānu sacensībām un 9. pasaules junioru sacensībām sieviešu cīņās ilga desmit dienu.
Pēc 48 stundu brauciena ar autobusu, ko atvēlēja Latvijas Cīņas sporta federācija, Latvijas sportisti, kuru vidū bija arī jelgavnieki, nonāca pie Ženēvas ezera, un stundu pirms akreditācijas laika beigām paspēja ierasties arī sacensību norises vietā Martinji pilsētā. Iekārtojāmies deviņās vienstāva kotedžās 12 km no sacensību vietas. Iespaidīgajā atklāšanas parādē – sacensībās piedalījās 421 dalībnieks no 46 valstīm – Latvijas karogu nesa jelgavnieks Alberts Suveizda (svara kategorija līdz 76 kg). Viņam šogad nu vajadzēja pēc iepriekšējiem neveiksmīgajiem mēģinājumiem tikt uz goda pjedestāla! Izloze A.Suveizdam gan nebija nekāda labā – viens pretinieks no ASV, otrs no Krievijas, bet Alberts sekmīgi pārvarēja šo barjeru, abus sāncenšus pārspējot tīri.
Pusfinālā viņam bija jātiekas ar divkārtējo pasaules čempionu gruzīnu Emzari Kikabidzi, kas jau pirmajā cīņā traumēja Alberta treniņu partneri Leonu Undzenko (lauztas divas ribas). Analizējot pagājušā gada Alberta cīņu, kad pēc pirmā puslaika viņš bija vadībā 4:0, bet tomēr zaudēja 4:6, tika nolemts aktīvi cīnīties jau ar pirmo sekundi. No 0:1 mūsu cīkstonis, gūdams astoņus punktus, pirmajā periodā izvirzījās vadībā 8:1. Lai neļautu pārņemt iniciatīvu, nolēmām turpināt uzbrukt, lai gūtu uzvaru ar 10 punktu pārsvaru, bet cīņas gaita iegriezās pavisam citādi. Uzbruka jelgavnieks, bet gruzīns ar pretpaņēmieniem guva astoņus punktus, izcīnot uzvaru. A.Suveizda līdz ar to jau septīto reizi cīnījās par bronzas medaļu un beidzot to arī ieguva, noliekot uz pleciem austrālieti Dāvidu Montini cīņas pirmajā periodā. Sapnis bija piepildījies, bet man šķita, ka Alberta sagatavotība bija vislabākā, un viņš bija pelnījis vietu uz augstākā goda pjedestāla pakāpiena. Jācer, ka to izdosies sasniegt nākamgad, kad cīņas notiks Irānā.
Pārējiem jelgavniekiem panākumi nebija tik lieli. Agris Požarskis uzvarēja francūzi J.Ciardoni, bet tad zaudēja trīs cīņās – sestā vieta. Aivars Naglis pārspēja Lielbritānijas sportistu R.Singu, bet zaudēja sacensību uzvarētājam irānim S.Nejadi un krievam M.Kuramagomedovam, paliekot astotajā vietā. Arī Aldonis Meikstums (līdz 130 kg) izbaudīja irāņu un rumāņu spēkavīru stiprumu, paliekot devītais. Leons Undzenko traumas dēļ sacensību neturpināja.
Latvijas sportisti izcīnīja vēl trīs medaļas – bronzas godalgas saņēma Genusārijs Kvins un Vladimirs Golubevs, daugavpilietis Jevgeņijs Hlopoks tika pie sudraba medaļas.
Latvijas sportisti ieguva četras medaļas – tas deva 6.–8. vietu. Pirmajā vietā – Irāna (27 medaļas), otrie – amerikāņi (17), trešie – Krievijas cīkstoņi (16), ceturtie palika vācieši (9), piektie – japāņi (5). Igaunijas cīkstoņi izcīnīja divas bronzas medaļas, bet lietuvieši palika bez godalgām. Medaļas netika arī viesmīlīgajiem sacensību saimniekiem šveiciešiem, frančiem, angļiem, itāļiem un turkiem, tāpēc Latvijas sportistu sasniegtais jāuzskata par atzīstamu panākumu.
Sieviešu cīņā juniorēm startēja jelgavniece Anna Borisova, izcīnot septīto vietu svara kategorijā līdz 46 kg. Anna gan ar māsu trenējas Rīgā, sporta klubā «Sparta» pie Semjona Kapitaņņikova, kas vienmēr sagādā iespēju audzēkņiem tikt uz sacensībām. Jelgavā izaugt par augstas klases cīkstoni var, bet aizbraukt uz sacensībām bieži vien nav iespējams. Arī veterāni brauca paši par saviem līdzekļiem, un es beigās nevarēju iziet uz paklāja, jo nebija vajadzīgo 480 Šveices franku akreditācijai.
