Mūsdienās bieži dzird sakām: «Man ir alerģija,» jo alerģiskas saslimšanas kļuvušas par laikmeta problēmu.
Mūsdienās bieži dzird sakām: “Man ir alerģija,” jo alerģiskas saslimšanas kļuvušas par laikmeta problēmu. Kā tās simptomus atšķirt no citām kaitēm un ko cilvēks var darīt savā labā, par to “Ziņas” lūdza pastāstīt pieredzējušu speciālisti pediatri pulmonoloģi Ingrīdu Budrēvicu.
Ārste skaidro, ka alerģijas izplatīšanos ietekmē apkārtējās vides un pārtikas produktu izmaiņas. “Jo vairāk mašīnu un piesārņota gaisa, jo vairāk alerģisku cilvēku. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados brīnījāmies, kāpēc ārzemēs ir tik daudz alerģiju, bet tagad esam sasnieguši tādu pašu līmeni,” secina I.Budrēvica.
Esi uzmanīgs pret sevi
Alerģija uz ziedputekšņiem un augiem lielākoties ir pārmantota, un visbiežāk tai ir sezonāls raksturs. Taču mūsdienās tā arvien biežāk sastopama arī cilvēkiem, kuru radinieku vidū nav alerģijas slimnieku. Katram slimošanas periods ir citāds – dažiem problēmas sākas jau agrā pavasarī un beidzas tikai vēlā rudenī, citiem tās ir nedaudz īsāku laiku.
Ja divus gadus pēc kārtas noteiktā laikā atkārtojas izteikta šķaudīšana, ūdeņainas iesnas, acu asarošana un apsārtums, grūti elpot, jāmeklē speciālista palīdzība. Pie ārsta jāiet arī tad, ja bez panākumiem mēģināts ārstēt saaukstēšanos, jo tai ir līdzīgi simptomi.
Ārste teic, ka ziemā aktuālas citas alerģijas – pret mitrumu, pelējumu, mājas putekļiem. “Ļoti liela ietekme ir hermētiski noslēgtiem logiem, kas apgrūtina elpošanu. Arī sintētiskajiem grīdas segumiem, tapetēm, mēbelēm. Cilvēki stāsta – viņi nevar izvēdināt dzīvokli, tādējādi telpās pasliktinājusies gaisa kvalitāte. Logiem noteikti jābūt atveramiem,” teic ārste.
Katram jārūpējas par savu organismu – kādā vidē uzturamies, ko lietojam uzturā. Arī saldumu pārēšanās var radīt izsitumus, bet tā nav alerģija.
Smēķē, kaut ir alerģija
Uz jautājumu, kā alerģiskiem cilvēkiem pārciest papeļu ziedēšanas laiku, speciāliste atbild – papeles rada ne tik daudz alerģisku, kā mehānisku kairinājumu. Savā praksē ārste neatceras gadījumu, kad cilvēkam būtu alerģija no papeļu pūkām.
Speciāliste ir kritiska pret smēķētājiem. Tabakas izgarojumi iesūcas mēbelēs, drēbēs, tas ļoti ietekmē alerģiskus cilvēkus. Smēķētājam ir ļoti grūti, alerģijas vai astmas dēļ apgrūtināta elpošana, viņš lieto dārgas zāles, taču no cigaretēm neatsakās. “Ļoti reti ir gadījumi, kad cilvēks alerģijas dēļ atmet smēķēšanu,” tā I.Budrēvica.
Jūt, ka kaķis bijis telpā
Pārtikas alerģija parādās jau agrā vecumā. Ja vecāki neierobežo konkrētā produkta patēriņu, tā var pāriet bronhiālajā astmā. “Organisms aug, pārveidojas, un lielākoties bērni no astmas šķiras. Ja sasirgst pieaugušie, ir citādi, jo viņi līdz tam nav ārstēti,” tā daktere.
Ir kāda alerģija, ar kuru sadzīvot īpaši grūti, – pret dzīvniekiem. “Ja ir alerģija pret kaķi, cilvēks dzīvoklī, kur mīt šis dzīvnieks, nejūtas komfortabli. Pat, ja kaķis telpā bijis pirms kāda laika, jo paliek spalviņas, sīkas pūciņas, siekalu daļas, kuras alerģisks cilvēks jūt pat pēc lielās tīrīšanas,” stāsta I.Budrēvica.
Kā tikt vaļā no alerģijas? Ārste iesaka ārstēt simptomus. “Organisms attīstās, un bieži vien tā izzūd pati, tikai jāizvairās no alerģijas izraisītājiem. Medikamentus var lietos īsu brīdi, pirms parādās alerģija, kā arī slimošanas periodā,” iesaka ārste.
***
Interesanti
· Alerģijas mēdz krustoties: ja ir alerģija pret kādu pārtikas produktu, var parādīties arī negatīva organisma reakcija pret ziedputekšņiem vai augiem.
· Latvijā četri līdz astoņi procenti iedzīvotāju ir alerģiski.
· Ja grūtniecības laikā pārspīlēti lietots viens produkts, bērns var piedzimt alerģisks pret to.
· Nedrīkst mazuļiem dot saldumus, jo lielākajai daļai karameļu un citu konfekšu pievienotas krāsvielas un citas veselību ietekmējošas vielas.
· Plaši sastopamas alerģijas pret kakao, riekstiem, kviešu miltiem, reti – pret zemenēm.
