Ļoti bieži mūsu mājās uz palodzēm aug aloje. Ja ārēji šis lapu sukulents ar savām smailajām un nedaudz dzeloņainajām maliņām nav izcils, tad par auga ārstnieciskajām īpašībām neviens nešaubās.
Ļoti bieži mūsu mājās uz palodzēm aug aloje. Ja ārēji šis lapu sukulents ar savām smailajām un nedaudz dzeloņainajām maliņām nav izcils, tad par auga ārstnieciskajām īpašībām neviens nešaubās.
Uz «Ziņu» redakciju piezvanīja Juris Štikāns un aicināja atbraukt aplūkot uzziedējušo aloji. Lapu žāklēs netālu no galotnes garā kātā ir izveidojusies ziedkopa. Tajā ir daudz sīku ziediņu, kas atveras pakāpeniski no apakšas uz galotni. Kā pastāstīja J.Štikāns, augs ir apmēram septiņus gadus vecs un uzziedējis pirmo reizi.
Firmas «Dārzs» vadītāja Anita Keiša skaidro, ka aloje zied regulāri reizi gadā, kad tā ir sasniegusi noteiktu vecumu – septiņus gadus. «Dārza» siltumnīcās aloje parasti ziedot janvārī. Kad visa ziedkopa noziedējusi, to nogriež un aloje turpina augt.
Alojes piemērotas vēsām un gaišām telpām. Augs ir izturīgs pret gaisa piesārņojumu un sausu gaisu. Aloji pavairo ar atvasēm, kuras atdala no vecākauga. Bieži tām jau ir saknes. Augu pārstāda pavasarī vai vasarā. Alojes reti bojā kaitēkļi.
Augšanas laikā no pavasara līdz rudenim alojes laista mēreni un mēslo reizi divās nedēļās, bet var nemēslot. Ziemā laista maz. Nevajag apliet auga lapas, jo, ūdenim uzkrājoties lapu žāklēs, var sākties pūšana.
Alojes ir liliju dzimtas augi, kas savvaļā izplatīti Dienvidāfrikas, Madagaskaras un Arābijas sausajos apgabalos.
Tautas medicīnā aloji izmanto, piemēram, lai mazinātu klepu: alojes lapai nogriež zaļo cieto miziņu, bet vidū esošo želejveida masu rūpīgi sajauc ar medu. Maisījumam ļauj «saēsties». Alojes lapu iekšpusi izmanto arī skaistumkopšanā.
