Pieminot Alunāna vārdu, domās it kā pašsaprotami redzam ievērojamus vīrus, kas pārstāv šo dzimtu dažādos latviešu kultūras laikposmos.
Pieminot Alunāna vārdu, domās it kā pašsaprotami redzam ievērojamus vīrus, kas pārstāv šo dzimtu dažādos latviešu kultūras laikposmos. No Krustpils puses nākusī kuplā dzimta nav bijusi pasargāta no dramatiskajiem vēstures pagriezieniem. Dzimtas atzari aizvijušies tālu pasaulē – Vācijā, Spānijā, Kanādā, Amerikā un Austrālijā.
Izstādē Ā.Alunāna memoriālajā muzejā varam iepazīties ar nosvērta zinātnieka, bet vienlaikus ar patiesi vienkārša un gaiša pasaules skatījuma pārņemtas dvēseles – Amerikā dzīvojošā Pētera Alunāna fotogrāfijām.
Ar fotomākslu izstādes autors sācis nodarboties jau agrā jaunībā. Vaļasprieks pamazām pārtapis par nopietnām fotogrāfijas tehnoloģiju studijām.
Strādājot fotogrāfa darbu Baltimoras Mākslas muzejā un Juridiskās vēstures muzejā, P.Alunāns apguvis mākslas priekšmetu un interjeru fotofiksāciju, vēsturisku dokumentu un citu eksponātu reproducēšanas paņēmienus. Vēlāk tas lieti noderējis, gatavojot fotomateriālus gan dažādiem bukletiem (kopumā vairāk nekā 30 izdevumiem), gan krimināllietām kādā no Baltimoras advokātu birojiem, gan arī strādājot zinātnisku darbu, kas saistīts ar termālo akumulatoru projektēšanu.
Pēdējo 10 gadu laikā P.Alunāns pievērsies reportāžas žanram, galvenokārt atspoguļojot ASV Austrumkrasta latviešu sabiedriskās dzīves norises, īpašu uzmanību veltot bērnu emocionālās pasaules atspoguļojumam. Tā, fiksējot bērnu izteiksmīgos žestus, noskaņojuma gradāciju daudzveidību un patiesības izteiksmi acu skatienā un smaidā, tapusi attēlu grupa ar ainām no Vašingtonas latviešu skolas sarīkojumiem un vasaras nometņu dzīves.
Būdams aktīvs sabiedriskās dzīves rosinātājs, P.Alunāns dokumentējis tautiešiem nozīmīgus notikumus Vašingtonā – Latvijas prezidentu un diplomātisko darbinieku vizītes, Latvijas teātru viesizrādes, ievērojamu mūziķu koncertus (šie uzņēmumi publicēti laikrakstā «Laiks»), veidojis pat savu fotogrāfiju videoversijas (Vašingtonas latviešu skola, 1998. g., Latvijas vēstnieks ASV Ojārs Kalniņš, 1999. g.).
Tikai pēc tam, kad izvēlētais motīvs ir rūpīgi pētīts un iepazīts, tiekot piemeklēti tehniskie paņēmieni, kuru izvēlē P.Alunāns ir visai konservatīvs: mīl strādāt ar platfilmu fotokamerām, nereti pat ar arhaisko fotoplašu aparatūru. Viņaprāt, tā var darboties radošāk, kaut arī bildes top daudz lēnāk un dārgāk, nekā izmantojot jaunākos modeļus.
Fotogrāfa darbs nav viegls, taču sasprindzinājums tiek kompensēts ar braucieniem, pastaigām pa gleznainajiem Mērlindas parkiem. Dabā P.Alunāns gūst dvēseles mieru un iedvesmu.
Līdz ar šo izstādi autors uz Latviju sūta klusu cerību – varbūt bērni šeit vēlas uzzināt, kā dzīvo viņu vienaudži zemes otrā pusē un kā viņiem tiek ieaudzināta latvieša pašapziņa. Jo tas taču nav tik vienkārši – īpaši, ja tuvākajā apkārtnē tikai retais ir ko dzirdējis par Latviju.
