Lai arī vasaras karstākie mēneši jau pagājuši, tomēr gribu dalīties pārdomās par dzērienu, kas tik labi piestāv karstam laikam un vasaras kafejnīcām. Tas ir alus.
Lai arī vasaras karstākie mēneši jau pagājuši, tomēr gribu dalīties pārdomās par dzērienu, kas tik labi piestāv karstam laikam un vasaras kafejnīcām. Tas ir alus.
Iespējams, ka rakstīt mani mudināja traģiskā Pērnavas pieredze ar etilspirta vietā nopirkto metilspirtu. Arī tas, vai Latvijā mums būtu pareizi dzert tik stiprus alkoholiskos dzērienus kā degvīnu (nedzīvojam jau galējos Ziemeļos), un arī vīnu paši neražojam.
Tu par mani vecākais
Alus pēc ūdens un tējas ir trešais izplatītākais dzēriens pasaulē, un alus darīšanai ir ļoti sena vēsture. Pirmo reizi tas pieminēts seno babiloniešu rakstītajās māla plāksnītēs jau 5000 gadu pirms mūsu ēras.
Alus ir labības produkts un radās līdz ar zemkopības attīstību, taču reibinošu dzērienu pirmsākumi ir meklējami daudz agrāk, jo raudzēts medus bija izplatīts visur, kur mājoja bites, bet, paplašinoties labības audzēšanai, zemkopības apvidos arvien lielāku nozīmi ieguva no graudiem diedzēts dzēriens. Alu mēdz saukt arī par šķidro maizi vai miežu vīnu, jo tā ražošanā tiek izmantots ūdens, mieži un apiņi. Protams, tāpēc vien nebūtu saprātīgi ieteikt lietot alu maizes vietā, īpaši zinot, ka tas tomēr ir alkoholisks dzēriens.
Tu par mani gudrākais
Alus ražošana īpaši ir attīstījusies vietās, kur neražo vīnu, tātad arī Latvijā. Lai taptu alus, vispirms ir nepieciešami mieži, kurus diedzē, tad kaltē. No kaltēšanas procesa ilguma un temperatūras ir atkarīgs, kāds alus tiks iegūts – gaišais vai tumšais. Ilgāk kaltējot, rodas tumšāka krāsa un iesala cukura stiprāka karamelizācija. Pēc tam iesalu maļ, jauc ar karstu ūdeni, un ciete pārvēršas cukurā. Liela nozīme ir ūdenim, jo tas jūtami ietekmē alus kvalitāti. Tad filtrējot izdala misu, ko vāra kopā ar apiņiem, kamēr iegūst rūgto garšu. Kad rūgšanas process beidzies, alu atdzesē, filtrē un piesātina ar ogļskābo gāzi.
Filtrēšanai ir ļoti būtiska nozīme un ne tikai tāpēc, lai iegūtu dzēriena zeltaino krāsu, dzidro izskatu un patīkamo, viegli rūgteno garšu, šis process ir svarīgs arī no medicīniskā viedokļa, jo nefiltrēta alus nogulsnes un piemaisījumi var atstāt negatīvu iespaidu uz cilvēka iekšējo orgānu (nieres, aknas) pilnvērtīgu funkcionēšanu.
Pirmo reizi, raudzējot alu, tam pievienoja apiņus 15. gadsimtā Holandē. To darīja ne tikai tāpēc, lai iegūtu rūgto garšu, bet arī, lai nodrošinātu dzērienam ilgāku mūžu, jo apiņiem piemīt konservējošas īpašības. Pateicoties rūgtvielām, ko satur apiņi, alum piemīt apetīti veicinošas īpašības, un tieši tās nosaka, kāpēc, dzerot alu, tik labprāt gribas ēst vai nu rupjmaizes grauzdiņus ar ķiplokiem, vai nu desiņas ar kāpostiem, vai riekstus. Tieši šo ēdienu kalorijas rada tā saukto alus vēderu.
Tu par mani stiprākais
Alus ir vienīgais alkoholiskais dzēriens, kurā varam atrast arī vitamīnus (B grupas), tāpēc ir saprotama arī mana kā uztura speciālistes interese par šo rūgteno, putojošo dzērienu. Taču, no otras puses, gluži kā vitamīnu dzērienu alu ieteikt visiem – maziem vai lieliem – nevaru. Bet veciem cilvēkiem tāds «maigs» (ar mazāko alkohola saturu no visiem alkoholiskajiem dzērieniem) dzēriens kā alus var būt ieteicams kā garastāvokļa uzlabotājs. Nav noslēpums arī tas, ka mūsu sabiedrībā tieši veciem cilvēkiem ir visgrūtākie dzīves apstākļi un vissliktākais garastāvoklis! Zinot to, ka nelielās devās kvalitatīvs alkohols veselībai ļaunumu nenodara, bet gan paplašina asinsvadus un uzlabo asinsriti, alus var būt pat ieteicams.
Pasaulē, īpaši Vācijā, plaši pazīstami alus svētki, taču vācieši nebūt nav pirmajās vietās ar alkoholismu sirgstošo slimnieku ziņā. Vēl gan būtu jābrīdina cilvēki, kas kļuvuši par atturībniekiem, – viņiem pat visvieglākais alus var kļūt par «palaidēju» kārtējam plostam!
Populārākie alus veidi
Pasaulē visizplatītākais ir alus, kas iegūts ar apakšrūgšanas paņēmienu, tā dēvētais «lager » – viegls, dzidrs, dzirkstošs, ar rūgtu garšu. Ražo gan gaišo, gan tumšo «lager» alu. Visplašāk lietotais pasaulē ir «pilsner». Ar šo nosaukumu apzīmē ikvienu alu, kuram ir tādas pašas īpašības kā slavenajam Pilzenes alum no Bohēmijas.
Pasaulē ļoti populārs ir bezalkoholiskais alus, kura alkohola saturs nepārsniedz 0,5 procentus un kaloriju daudzums ir tikai 25 kcal. Šķiet, ka gluži nepamatoti Latvijā šis alus kā slāpju remdējošs dzēriens nav pietiekami populārs.
Alu, kas iegūts ar virsrūgšanas paņēmienu, sauc «ale». Tas ir tumšāks un aromātiskāks par «lager». No šīs grupas populārs ir «stout», ļoti tumšs, stiprs, ar izteiktu apiņu garšu. Populārākais «stout» pārstāvis ir «Guinnes». Otrs populārākais «ale» tipa alus ir «porter» – ar biezām putām un saldenu garšu.
