Eiropas Komisijā Briselē darbojas 25 komisāri – pa vienam no katras ES dalībvalsts.
Eiropas Komisijā (EK) Briselē darbojas 25 komisāri – pa vienam no katras ES dalībvalsts. Un katram no viņiem uzticēta sava joma. Andris Piebalgs no Latvijas stājies enerģijas komisāra amatā. Viņš uzskata, ka nākamie pieci gadi būs izšķiroši enerģētikas politikai.
Būdams enerģijas komisārs, A.Piebalgs noteicis sešas prioritātes, kas nākamajos piecos gados veidos EK enerģētikas politiku. Jebkurā gadījumā tiek prognozēts, ka tuvākajā laikā naftas un gāzes cenas saglabāsies augstas, kā arī ES arvien vairāk būs atkarīga no ārējiem enerģijas piegādātājiem. Ar komisāra izvirzītajām prioritātēm žurnālistus EK ēkā Briselē iepazīstināja A.Piebalga kabineta locekles Kristīne Plamše un Agnija Rasa.
Jāpalielina enerģijas efektivitāte
Tas nozīmē – jārod risinājums, kā mazināt enerģijas patēriņu. Jau ir gatavs dokuments – Zaļā grāmata, kas rosina diskusijas, pievērš uzmanību šim jautājumam, kā arī piedāvā priekšlikumus, kādi likumdošanas akti nepieciešami, lai mazinātu enerģijas patēriņa kāpumu.
Ir vispāratzīts, ka, rīkojoties pārdomāti, ES līdz 2010. gadam jau varētu patērēt par 20 procentiem mazāk enerģijas nekā pašlaik. Kā to panākt? Eiropai ir nepieciešams visaptverošs pasākumu plāns, pie kura vēl tiek strādāts, taču dažas konkrētas lietas iespējamas jau tagad. Piemēram, veicināt pāreju uz jaunākās paaudzes iekārtām, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem, ieviest direktīvu par tīru un efektīvu transportu, noteikt gaisa kvalitātes standartus. Komisāra kabineta locekles uzsvēra, ka nepieciešams ierobežot transporta kustību un runas līmenī sprieda – varbūt vajadzīgas nodevas iebraukšanai lielpilsētu centrā.
Jānodrošina iekšējais gāzes un elektrības tirgus
Te politiskie lēmumi jau gatavi, atliek vien tos pareizi ieviest, lai ES iekšējais gāzes un elektrības tirgus labi funkcionētu visu pilsoņu interesēs. Lielbritānijā (elektrībai un gāzei) un Ziemeļvalstīs (elektrībai) jau labi attīstīts tirgus ar augstu patērētāju aktivitāti un līdz ar to – zemākām cenām, tomēr citās valstīs situācija nav tik spīdoša.
ES elektrības cenas salīdzinājumā ar 1995. gada rādītājiem ir samazinājušās par 10 līdz 15 procentiem. Arī tas ir veicinošs faktors, kādēļ gāzes un elektrības tirgus atvēršanai būs pozitīva ietekme. Komisija kritiski izvērtēšot dalībvalstīs paveikto elektrības un gāzes tirgus izveidē un, balstoties uz secinājumiem, lems par turpmāko rīcību.
Plāno atbalstīt atjaunojamo enerģiju
ES mērķis ir līdz 2010. gadam panākt, lai atjaunojamā enerģija (saules, vēja) nosegtu vismaz 12 procentu no kopējā enerģijas patēriņa. Savukārt, runājot par biodegvielu, tādā pašā termiņā jāsaražo vismaz 22 procenti “zaļās elektrības” no atjaunojamiem enerģijas resursiem. Tomēr pašreizējās tendences liecina, ka šis rādītājs varētu nepārsniegt pat 18 procentu.
Lai iecerēto īstenotu, papildus likumiem nākotnē paredzēti dažādi tieša atbalsta pasākumi.
Drošība kodolenerģijas sektorā
No 15 “vecajām” dalībvalstīm astoņās izmanto kodolenerģiju. Taču Vācija jau pavēstījusi lēmumu pēdējo kodolreaktoru slēgt 2021. gadā, Beļģijā panākta politiska vienošanās pārtraukt kodolenerģijas ražošanu 2025. gadā, turpretī Nīderlande, Spānija un Zviedrija to turpinās darīt līdz esošo kodolreaktoru mūža beigām. Kā rīkoties – katras valsts brīva izvēle.
Kopumā kodolenerģija ļauj saražot trešdaļu no ES nepieciešamā elektrības daudzuma. Tāda tendence saglabāšoties, lai līdzsvarotu atkarību no tradicionālajiem enerģijas resursiem un mazinātu siltumnīcas efektu radošo gāzu izplūšanu. EK izstrādā noteikumus – standartus kodoldrošības jomā. Turpinās arī pētījumi kodolenerģijas jomā, īpašu uzmanību pievēršot tehniskajiem risinājumiem drošākai kodolatkritumu apsaimniekošanai.
Vajadzīga jauno tehnoloģiju attīstība
Enerģētikas politika tieši saistīta ar zinātnes politiku. Svarīgi pasākumi ir ar jaunām tehnoloģijām rūpniecības jomā samazināt izmešu līmeni. Tālab primārie trīs tehnoloģiju attīstības iespēju pētniecības virzieni ir akmeņogļu ražošana, jaunu tehnoloģiju izstrāde, kas darbībā izmantotu atjaunojamos enerģijas resursus, kā arī kodolatkritumu apsaimniekošana. Tiesa, ogles ir viens no resursiem, kas rada daudz ogļskābās gāzes izmešu.
Jāstiprina ārējās attiecības enerģētikā
Iepriekš izteiktās prognozes par 2020. gadā gandrīz pilnīgu Eiropas atkarību no importētās naftas un gāzes nav mainījušās, tādēļ nepieciešams efektīvs dialogs ar visām galvenajām resursu piegādātājām un tranzītvalstīm, tostarp arī Krieviju, kas ES piegādā pusi no gāzes un trešdaļu no naftas importa.
