Šodien sveicam visas Anitas, Zīles un Anitras! «Man nepatīk svinēt vārda un dzimšanas dienas, pati nezinu kāpēc,» saka 2. ģimnāzijas 11.a klases skolniece un retā vārda īpašniece Anitra Jēkabsone.
Šodien sveicam visas Anitas, Zīles un Anitras!
«Man nepatīk svinēt vārda un dzimšanas dienas, pati nezinu kāpēc,» saka 2. ģimnāzijas 11.a klases skolniece un retā vārda īpašniece Anitra Jēkabsone. Vecāki vēlējušies meiteni saukt par Lauru, bet vēlāk vienojušies par Anitru.
Gaviļniecei patīk sabiedrība, viņa labprāt piedalās klases un skolas aktivitātēs. Citi domā, ka Anitra ir trausla, bet meitene pati sevi par tādu neuzskata. Viņa nekad sevi pilnībā neatklāj, jo ir diezgan piesardzīga. Arī brīnumiem netic, lai vēlāk nebūtu jāviļas. Ir vajadzīgs laiks, lai iegūtu Anitru par savu draugu. Citos jauniete visaugstāk vērtē atklātību.
Kā jau katram, dažreiz viņai patīk iet uz skolu, dažreiz nepavisam negribas. Skolā kaitina tas, ka skolotāji izgāž savas dusmas uz skolēniem. Viņas mīļākie priekšmeti ir filozofija un ētika. Par saviem nākotnes plāniem Anitra vēl neko skaidri nezina, toties noteikti aizbrauks uz Ēģipti, Itāliju un Grieķiju, jo tās ir kultūrvēsturiskas un senas vietas.
Brīvo laiku viņa pavada ar saviem draugiem, pēc skolas kaut kur aizejot. Anitra jūsmo par ziedošo pavasari un sauli. Tagad pēc garlaicīgās ziemas daudz laika var pavadīt svaigā gaisā un gaismā, un mums visiem Anitra novēl to izbaudīt, gūstot dzīvesprieku!