1. maija demonstrāciju uzplūdi vispirms sākās Austrālijā. Tur protestētāji centās bloķēt Sidnejas un Melburnas biržu darbu.
1. maija demonstrāciju uzplūdi vispirms sākās Austrālijā. Tur protestētāji centās bloķēt Sidnejas un Melburnas biržu darbu. Desmitiem cilvēku tika arestēti, bet vairāki policisti tika ievainoti un nogādāti slimnīcā. Taivānā tūkstošiem bezdarbnieku un arodbiedrību aktīvistu devās gājienā pa Taibejas ielām, pieprasot darbu un valdības atkāpšanos.
Savukārt Krievijā salīdzinoši mierīgās demonstrācijās piedalījās aptuveni 700 000 cilvēku. Sibīrijā un Tālajos Austrumos tūkstošiem demonstrantu pieprasīja palielināt algas, ierobežot cenu celšanos valstī, labākus darba apstākļus, lielākas pensijas, valsts kontroli pār cenām un sociālā nodokļa atcelšanu. Krasnojarskā demonstranti izgāja ielās ar plakātiem «Mums vajadzīgs otrs Staļins» un «Nē – valdības antinacionālajai politikai».
Bulgārijā aptuveni pieci tūkstoši iedzīvotāju, kas atbalsta opozīcijā esošo Sociālistu partiju, izgāja Sofijas ielās, lai protestētu pret nabadzību, augošo noziedzību un korupciju. Vācijas policija otrdien bija spiesta izmantot pat ūdenslielgabalus galvaspilsētas Berlīnes ielās, lai izklīdinātu kreiso spēku demonstrantus, kas policistus apmētāja ar pudelēm un akmeņiem. Vairāk nekā seši tūkstoši kreiso spēku aktīvistu un anarhistu Berlīnes austrumu rajonos – Fridrihšeinā un Prenclauerā – naktī sacēla barikādes un aizdedzināja tās. Vācijas galvaspilsētā tika mobilizēts rekordskaits policistu – deviņi tūkstoši. Arī Šveices pilsētā Cīrihē policistiem vajadzēja izmantot asaru gāzi un ūdens lielgabalus pret demonstrantiem, jo viņi likuma sargus apmētāja ar akmeņiem un aplēja ar krāsu. Tikmēr Norvēģijas galvaspilsētā Oslo protestētāji 1. maija svētkos «sveica» savu ārlietu ministru Torbjērnu Jāglandu, iemetot tam sejā krēma torti un šādi izrādot savu negatīvo attieksmi pret valsts politikas nosliekšanos pa labi. Bet Londonas ielās 1. maijā izbrauca daudz velosipēdistu, paralizējot satiksmi un apstājoties pie ASV vēstniecības, lai īstenotu trokšņainu protesta akciju. Lielbritānijas galvaspilsētā tika mobilizēti policijas papildspēki no visas valsts, jo aptuveni desmit tūkstoši aktīvistu plānoja atkārtot pagājušajā gadā notikušo vardarbību. Tomēr vakarā demonstranti kļuva nevaldāmi un sāka dauzīt banku un lielveikalu logus.
Bukarestes municipalitāte šonedēļ sāka cīņu ar klaiņojošajiem suņiem.To likvidēšanas programma izraisījusi dzīvnieku tiesību aktīvistu sašutumu. Arī bijusī franču kinozvaigzne Brižita Bardo iebildusi pret suņu likvidēšanu, aicinot klaiņojošos dzīvniekus sterilizēt vai sameklēt viņiem saimniekus. Bukarestes mērs Trajans Bašesku gan uzsvēris, ka suņi tiekot nogalināti ar humānām metodēm: ja 24 stundu laikā nepiesakās saimnieks, tad dzīvniekam tiek injicēts anestēzijas preparāts. Pēc mēra prognozēm, suņu likvidēšana varētu ilgt vēl divus gadus. Tiek lēsts, ka pilsētā dzīvo 200 000 klaiņojošo suņu. Pagājušajā gadā palīdzība slimnīcās tika sniegta 22 000 cilvēku, kurus bija sakoduši suņi, bet 2001. gada pirmajos trīs mēnešos saņemta informācija par 6000 suņu uzbrukumiem. Milzīgais bezsaimnieka suņu skaits tiek skaidrots ar to, ka komunistiskā diktatora Nikolaja Čaušesku laikā tūkstošiem iedzīvotājus piespieda pārcelties uz daudzdzīvokļu mājām.
Pazīstamais amerikāņu rakstnieks Džeimss Bemfords šonedēļ publiskojis sava pētījuma rezultātus, no kuriem izriet, ka terorisms raksturīgs arī lielākajai starptautiskā terorisma apkarotājai – ASV. Piemēram, 1962. gadā ASV augsta ranga militārpersonas plānojušas vairākus terora aktus ASV iekšienē ar mērķi novelt vainu uz Kubu un pārliecināt ASV sabiedrību atbalstīt karu pret šo komunistisko valsti. Slepeno dienestu plānā ietilpa gan cilvēku nošaušana ielās, gan arī kubiešu bēgļu kuģu nogremdēšana. ASV armijas ģenerālštābs plānojis: ja 1962. gada februārī būtu eksplodējis kosmosa kuģis, ar kuru izplatījumā devās astronauts Džons Glens, arī par to vainu varētu novelt uz Kubu.
Savukārt Vācijas slepenais dienests BND brīdinājis valdību, ka cilvēku kontrabandisti gadā pelna 5 miljardus eiro (2,8 miljardus latu). Tikai ķīniešu mafija vien gadā gūst 3,4 miljardu eiro lielu peļņu no cilvēku kontrabandas. Aptuveni divi miljoni nelegālo imigrantu slēpjas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, bet Maskava kļuvusi par starptautisku pulcēšanās vietu nelegālajiem pārceļotājiem no jaunattīstības valstīm, kas gaida savu kārtu vai meklē iespējas pārceļot uz Rietumiem, lai, nonākuši savā sapņu zemē, piebiedrotos ikgadējām 1. maija demonstrācijām, pieprasot labākus dzīves apstākļus.
