Starp vārdiem «mans brīvais laiks» un «sports» Antra Škinča jau kopš bērnības liek nopietnu vienlīdzības zīmi.
Starp vārdiem «mans brīvais laiks» un «sports» Antra Škinča jau kopš bērnības liek nopietnu vienlīdzības zīmi.
Jelgavas Izglītības pārvaldes Metodiski informatīvā centra speciāliste Antra Škinča jau no bērnu dienām atceras sevi sportojam: vasarās laiks pagāja pagalmā uz velosipēda, ziemā katrā brīvā brīdī – slidotavā «Daugavas» stadionā. Prieks un azarts meitenei bijis tik liels, ka būt «prātīgai» reizēm nepietika laika. Tā reiz ziemā vecmāmiņai bijis jābrīnās par Antras garo, skaisto bizi, kas sasalusi kā slotaskāts, jo meitene aizšmaukusi uz slidotavu ar tikko izmazgātu galvu. Tas, protams, par paraugu neder, tāpat kā nobrauktie trīs velosipēdi tagad iepriecinātu visai maz vecāku. Vienu vasaru Antra trenējās sporta vingrošanas elementos – meta «ritentiņus» un staigāja pagalmā uz rokām.
«Slēpes gan nekad nav bijušas,» saka Antra un atceras arī īslaicīgo nodarbošanos deju kolektīvā «Liesmiņa» un mācības mūzikas skolā.
Oficiālie basketbola treniņi Bērnu un jaunatnes sporta skolā meitenei sākās jau no 3. klases, kur trenere bija Ārija Ratkuse. Ar savu komandu apbraukātas daudzas Latvijas pilsētas. Basketbols sagādā prieku līdz šai dienai, diemžēl tagad vairāk skatītājas lomā. Vēl augstskolas laikā braukts uz Maskavu skatīties «Žalgira» un ACSK basketbola mačus, neskaitāmas reizes pat naktīs izstāvētas garu garās rindas, lai nopirktu biļetes uz «vefiņa» spēlēm. Tagad atliek vien iedziļināties sporta ziņās.
Antra nav pārliecināta, ka izdotos Jelgavā atrast amatierkomandu, kas trenējas basketbolā. Tik vien iznāk kā kopā ar saviem audzēkņiem kādā nometnē vai pārgājienā paspēlēt. Bērni, protams, pirmoreiz iepleta acis – jūs protat grozā iemest?
Pirms pāris gadiem, viesojoties pie draudzenes Jūrmalā, Antra ar klusu vēlmi raudzījusies uz tenisa kortiem. Gribētos pamēģināt, bet kur? Talkā nāca nejauša satikšanās mājas pagalmā, kad ar tenisa raketi padusē satiktā skolotāja pastāstīja, kur viņa Jelgavā apmeklē tenisa nodarbības un iedeva treneres tālruņa numuru. Līdzi Antra uzaicināja kolēģes no sava visai aktīvā un sportiskā kolektīva – Ingrīdu Muraškovsku un Lindu Langenfeldi.
«No malas skatoties, viss likās daudz vienkāršāk, bet, kad pirmajos treniņos izgājām laukumā, bumbiņa lidoja uz visām pusēm,» atceras Antra. Tagad, pēc pusotra gada, pateicoties Jelgavas Tenisa kluba trenerei Inesei Uicei un pašu neatlaidībai, «sāk kaut kas iznākt». Bet, tiklīdz jāapgūst jauns raketes satvēriens, cits sitiens, kļūst skaidrs, ka ir ko mācīties un mācīties. «Jo labāk iznāk, jo gribas vēl,» par tenisu saka Antra.
Tenisa treniņus Antra kopā ar kolēģēm apmeklē divas trīs reizes nedēļā, pēc intelektuālā darba tā esot laba atslodze.
Tagad Antra Škinča, tāpat kā daudzi aktīvas atpūtas cienītāji, ir priecīga par iespēju slidot jaunajā ledus hallē.
