Vēl trīsdesmit trīs jelgavnieki pievienojušies tiem gandrīz 17 tūkstošiem valsts neatkarības aizstāvju, kas apbalvoti ar 1991. gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmi.
Vēl trīsdesmit trīs jelgavnieki pievienojušies tiem gandrīz 17 tūkstošiem valsts neatkarības aizstāvju, kas apbalvoti ar 1991. gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmi.
Svinīgā ceremonija notika Spīdolas ģimnāzijā, kuras audzēkņi aktīvi piedalījušies 1991. gada janvāra un augusta barikāžu dalībnieku apzināšanā.
It kā nevajag daudz, lai kādu personu pieteiktu šīs Piemiņas zīmes saņemšanai. Proti, pieteicējam apbalvojuma valdei jāaizsūta iesniegums, kurā jānorāda šīs personas dati, kā arī vieta un laiks, kad tā 1991. gada janvārī vai augustā darbojās Latvijas neatkarības aizstāvēšanā.
Kā “Ziņām” paskaidroja Piemiņas zīmes valdes loceklis 1991. gada barikāžu muzeja vadītājs Renārs Zaļais, ne jau katrs šā apbalvojuma saņēmējs ir dežurējis uz barikādēm. Viens organizējis Rīgas sargiem nepieciešamo tehniku, cits vedis kurināmo, cits pārtiku. Taču jāņem vērā tas, ka tuvojas pieteikumu iesniegšanas beigu datums, proti, 2007. gada 31. decembris. Patlaban ar šo Piemiņas zīmi apbalvoti ir apmēram 17 tūkstoši valsts neatkarības aizstāvju, taču, pēc R.Zaļā teiktā, apbalvojumu būtu pelnījuši vismaz divas reizes vairāk cilvēku.
Ceremonija Spīdolas ģimnāzijā, kurā uzstājās skolas dejotāji, puišu koris un aktieri, izvērtās ļoti sirsnīga. Skolas direktore Ilze Vilkārse, kas arī tika apbalvota šajā Piemiņas zīmju pasniegšanas reizē, atzina, ka tolaik daudzi bija gatavi par Latviju mirt. Savukārt zemnieku saimniecības “Līči” īpašnieks Modris Jansons visus aicināja uzdziedāt par godu tām sievām un meitām, kas palika mājās un barikāžu dalībniekus gaidīja pārnākam. “Mums Zaķu salā bariņā pie ugunskura bija vieglāk nekā mājās palicējiem, kas satraukti klausījās ziņas un juta līdzi,” piebilda šis vīrs. 1991. gada janvārī pie televīzijas torņa viņš veidojis metāla konstrukciju, kuras mērķis bija traucēt pretinieka desanta uzbrukumam.
