Pagājušā gada 10. martā tika nodibināta Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija. Par tās prezidentu tika ievēlēts vecākās Latvijas apdrošināšanas brokeru sabiedrības «Trīs A brokers» direktors Jānis Lazdiņš.
Pagājušā gada 10. martā tika nodibināta Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija
(LABA). Par tās prezidentu tika ievēlēts vecākās Latvijas apdrošināšanas brokeru sabiedrības «Trīs A brokers» direktors Jānis Lazdiņš. Lai arī apdrošināšanas brokeru nozare ir sākusi veidoties tikai dažus gadus iepriekš, pašlaik tā strauji paplašinās, un, lai arī vērojama tendence apdrošinātāju prēmijām nepalielināties, tā nenoliedzami ir perspektīva. Viens izskaidrojums nozares izredzēm ir acīmredzamais apdrošināšanas brokeru darba izdevīgums – viņi nesadārdzina klientam apdrošināšanas izmaksas, tikai saskaņā ar likumdošanas normām paredzētās administratīvās izmaksas 10 līdz 15% apmērā no prēmijas summas saņem brokeris, nevis apdrošināšanas aģents. Apdrošināšanas brokeriem atšķirībā no aģenta, kas ir tiesīgs pārstāvēt tikai vienu apdrošināšanas sabiedrību, jāpārzina visi apdrošināšanas sabiedrību un aģentu piedāvājumi. Tajā pašā laikā neviens profesionāls brokeris nenorādīs klientam «īsto» variantu. Lēmumu pieņems pats klients, un brokera ieteikumi ir tikai rekomendējoši.
Pērnā gada rudenī zināmu konfrontāciju apdrošinātāju un apdrošināšanas brokeru attiecībās iezīmēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas atteikums parakstīt Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas (AUI) piedāvātos apdrošināšanas darbības pamatprincipus, kurus izstrādājusi starptautiskā asociācija, kas apvieno dažādu valstu apdrošināšanas uzraudzības institūcijas. LABA bija gatava šo deklaratīvo dokumentu parakstīt bez ierunām, un tas, šķiet, ir tikai vairojis klientu uzticību apdrošināšanas brokeriem. Par aizvadīto gadu apdrošināšanas tirgū un brokeru nozares attīstību stāsta LABA prezidents Jānis Lazdiņš.
Aizvien vairāk klientu ārpus Rīgas
Kā jūs raksturotu aizvadīto gadu apdrošināšanas tirgū?
Gads ir bijis interesants. Es to nosauktu par tirgus pārdales, interešu nostiprināšanas gadu starp apdrošināšanas kompānijām vai pat šo apdrošināšanas kompāniju investoriem. Ir notikušas vairākas apdrošināšanas kompāniju «saplūšanas», vairākas kompānijas ir piesaistījušas jaunus īpašniekus jeb investorus – tas viennozīmīgi ir vērtējams pozitīvi, jo tā ir ārvalstu investoru uzticība Latvijas ekonomikai un politiskajai situācijai. Šaurākā nozīmē tā ir uzticība Latvijas apdrošināšanas sistēmai. Neviens investors nebūtu ar mieru kaut ko tādu darīt, ja vide viņa vērtējumā būtu nelabvēlīga.
Kaut arī parakstīto apdrošināšanas prēmiju bruto apjoms nav palielinājies vai arī, ja izrādīsies, ka tas ir paaugstinājies, tas būs audzis diezgan nenozīmīgi, ievērojami palielinājies ar brokeru palīdzību piesaistīto prēmiju īpatsvars. 1999. gada beigās ar brokeru starpniecību tika noslēgti 4% no apdrošināšanas darījumiem, bet pagājušā gada deviņos mēnešos šis skaitlis saskaņā ar AUI informāciju sasniedz 12,9%. Tas nozīmē, ka, būtiski nepalielinoties kopējam prēmiju apjomam republikā, aizvien lielāka klientu daļa sāk izmantot brokerus. Tas noteikti ir pozitīvs rādītājs visai nozarei, nevis atsevišķai apdrošināšanas brokeru kompānijai.
Pēc mūsu veiktajiem pētījumiem liels prieks ir par to, ka aizvien vairāk un vairāk tiek slēgti darījumi ar klientiem, kas neatrodas Rīgā. Apdrošināšanas brokeri sāk aktīvi izvērsties visā republikā. Varu minēt piemērus darbam tādās pilsētās kā Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Valmiera. Klientūru tajās veido ne tikai privātbiznesa pārstāvji, bet arī pašvaldību struktūras.
Vai tas nozīmē to, ka lielākā daļa klientu Rīgā jau ir apzināta?
Nē, arī Rīgā darba lauks vēl ir pietiekami liels. Nāk klāt jauni klienti, kas asociācijas un atsevišķu apdrošināšanas brokeru kompāniju izskaidrojošā darba rezultātā ir sapratuši, kas tas brokeris tāds īsti ir. Skaidrošanas process ir ļoti darbietilpīgs un prasījis arī materiālos ieguldījumus, bet tas noteikti ir nesis savus augļus. Tomēr arī šis lauciņš pilnībā nav apgūts, jo, pēc veiktās aptaujas rezultātiem, 33,5% no Latvijas iedzīvotājiem nezina, ar ko nodarbojas apdrošināšanas brokeru sabiedrības.
Vēl statistikas dati liecina, ka lielākā daļa apdrošināšanas brokeru klienti ir tie, kuru vidējie ienākumi pārsniedz 120 latu mēnesī, rēķinot uz vienu ģimenes locekli. Stabilizējoties Latvijas ekonomikai un izveidojoties tā saucamajam vidusslānim, kas ir zelta ādere, uz kuras balstās jebkuras valsts ekonomika un bizness, brokeru klientu daudzums palielināsiess aritmētiskā progresijā. Faktiski mūsu klientu skaits ir atkarīgs no tā, kā iet valstij kopumā. Tas varbūt skan ļoti globāli un netradicionāli, bet tā tas ir.
Ņemot vērā jūsu interesi par Zemgales novadu, var teikt, ka ekonomiski aktīvākās pilsētas, protams, ir Jelgava un Bauska. Tajās visas lielākās un ievērojamākās Latvijas apdrošināšanas sabiedrības ir atvērušas savas pārstāvniecības. Tas vien jau liecina, ka ir interese par šo reģionu un ka šajā tajā ir potenciāls. Neviens nevērs vaļā filiāli, ja tas nebūs ekonomiski pamatoti. Tātad daļai Jelgavas un Bauskas uzņēmumu ir nepieciešami brokeru pakalpojumi. Pretēji uzskatam, ka galvenā un apdrošinātājiem interesantākā pilsēta ir Ventspils, man ir cits viedoklis, ko es arī varu pamatot ar skaitļiem. Ļoti interesanta ir Liepājas puse, arī Kurzeme, tikai mazliet citāda, kā arī Daugavpils, Latgale. Tā ka uzskatīt, ka Zemgale tradicionāli vienmēr ir bijusi «maizes klēts», kur nav industrijas un nepieciešamības pēc šādiem pakalpojumiem, būtu kļūda. Ja arī kādam šāds priekšstats vēl ir, ar laiku tas noteikti tiks lauzts.
Kā ārvalstu kapitāla ienākšana Latvijas apdrošināšanas tirgū maina attieksmi pret brokeriem?
Tikai pozitīvi. Es domāju, ārvalstu investori zina, kas ir brokeri. Viņiem atšķirībā no vietējām apdrošināšanas kompānijām nav aizspriedumu pret brokeri, nav jautājumu, kā jāstrādā ar viņu, vienīgā prasība pret brokeriem ir, lai darbs būtu kvalitatīvs. Ne tikai pret klientu, bet arī attiecībā pret apdrošināšanas kompāniju – riska sagatavošanā un riska izvietošanā, arī pārapdrošināšanā. Es uzskatu, ka ārvalstu kapitāla ienākšana tikai veicina brokeru sadarbību ar apdrošināšanas kompānijām, jo pašreizējā situācija nav īsti normāla un šīm attiecībām noteikti ir jābūt labākām. No LABA puses ir sperti daudzi soļi attiecību uzlabošanai, bet mēs neesam saņēmuši pretī…
Jūs tiekat uztverti kā konkurenti?
Jā, patiesībā tā jau ir pirmā kļūda. Starp mums un apdrošinātājiem ir konkurences momenti, bet nevajag aizmirst, ka gan kompānijai, gan brokerim ir tikai viens kopējais klients. Mūs vispār uztver kā struktūras, kas, viņuprāt, rada nestabilitāti tirgū – ar to, ka mēs sniedzam klientam informāciju, kādām ir jābūt tarifu likmēm, kādiem jābūt noteikumiem un, galvenais, kādai ir jābūt pieejai attiecībās ar klientu un kādai jābūt izmaksu sistēmai. Un, ja klients paliek aizvien izglītotāks un sāk prasīt aizvien labākus nosacījumus, kas ir tikai un vienīgi normāli, tad kādam ir jābūt vainīgam, jo daudzas kompānijas ar savām vecajām metodēm vairs strādāt nevar, un tiek atrasts vainīgais – brokeris. Kā teiktu daži mani kolēģi: «Lazdiņ, tu esi maita – māci klientu dzīvot!» Mēs vienkārši darām savu darbu, un, ja jūs gribat zināt, kā strādā brokeri, jautājiet klientam.
Protams, ir situācijas, kad darbā tiek pieļautas neprecizitātes vai kļūdas, bet ir tāda lieta kā likumdošanā paredzētā obligātā civiltiesiskā atbildība, par ko paši brokeri ir tikai priecīgi. Vadošajiem brokeriem profesionālā civiltiesiskā atbildība sasniedz vairākus miljonus, un par jebkuru neprecizitāti, kļūdu, apzinātu rīcību vai tīšu noziegumu, kas radījis materiālus zaudējumus trešajai pusei, brokerim, ir polise, kas maksā pietiekami dārgi. Taču tā ir drošība un garantija ne tikai mums pašiem, bet arī klientam.
Ja mēs ejam uz tiesisku valsti, tad pieļauju, ka tiesas procesu un savstarpējo nesaskaņu risinājumu tiesas ceļā būs aizvien vairāk, un no tā nav jābaidās. Kādreiz bija tāds priekšstats: ja jau tu esi iesūdzēts tiesā, tad tu jau esi noziedznieks un vainīgais. Pilnīgi pretēji – tiesa var arī attaisnot. Un šis standarts sabiedrībā ir jālauž. Lai sāktu apdrošināšanas brokeru biznesu, minimālā summa civiltiesiskajā apdrošināšanā ir 200 tūkstoši latu. Šis apstāklis apdrošināšanas brokeru nozarei ir tikai nācis par labu. Pašlaik jau ir 24 brokeru sabiedrības. Brokeru noslēgto darījumu īpatsvara paaugstinājums gada laikā sasniedzis 300%. Kura cita ekonomikas nozare Latvijā ir tā attīstījusies? Protams, lieli nopelni ir arī asociācijai un informatīvajam darbam.
Kuri būtiskākie faktori kavē apdrošināšanas nozares attīstību un neļauj tai kļūt populārai arī mazās ražotnēs un saimniecībās?
Lai arī aizvadītajā gadā ir veikts liels izskaidrošanas darbs, kopējais sabiedrības informētības līmenis apdrošināšanas pamatjautājumos un izpratne par to, kādēļ vispār apdrošināšana ir vajadzīga, joprojām ir nepietiekams. Domāju, pats galvenais laukuma spēlētājs patlaban ir apdrošināšanas kompānijas un viņu asociācija varētu veikt lielāku skaidrojošo darbu par apdrošināšanas nepieciešamību un nozīmi. Izņemot tiešo reklāmu, mēs aizvadītajā gadā neesam to novērojuši.
Attīstību traucē arī tas, ka vislielākais maznodrošināto skaits ir ārpus pilsētām, lauku rajonos. Un nepietiekamā ienākumu līmeņa dēļ šie cilvēki apdrošināšanu neuztver kā primāru nepieciešamību. Pagaidām viņiem ir citas prioritātes.
Nepietiekams ir arī to cilvēku skaits, kas apdrošināšanas produktus izmanto pārliecības vadīti. Visi iegādājas obligāto civiltiesisko atbildību, jo tā ir jāpērk ikvienam transporta līdzekļa īpašniekiem, bet nav vēl mūsu cilvēki sapratuši, ka patiesībā vissvarīgākais un dārgākais katram ir veselība, miesa un dzīvība. Tāpēc personas apdrošināšana, kas būtībā ir veselības apdrošināšana, apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem un dzīvības apdrošināšana, it īpaši – dzīvības apdrošināšana vēl ir milzīgs darba lauks. Ja veselību beidzot ir sākuši apdrošināt, tad dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu vecumdienu nodrošināšanai cilvēkiem vēl nav pieņemama un nav kļuvusi populāra. Dzīvības apdrošināšanas tirgum Latvijā ir lielas izaugsmes iespējas. Nav pagaidām cilvēkiem tās apziņas, tāpēc ir jāveic izskaidrošanas darbs.
Atgriezīsimies vēl mazliet pie ārvalstu kapitāla ienākšanas. Vai nākotnē vietējā kapitāla apdrošināšanas kompānijas būs konkurētspējīgas?
Jautājums nav tikai kapitālā. Nauda visā pasaulē ir nauda. Līdz ar ārzemju investoru pastiprinātu interesi par Latvijas apdrošināšanas tirgu, tajā ienāk jaunas darba metodes, jauni apdrošināšanas veidi un jaunas pieejas jau esošajiem apdrošināšanas veidiem. Ja kādreiz mēs drošinājām materiālo aktīvu, īpašumu, tad tagad izrādās, ka var apdrošināt arī nemateriālo aktīvu, piemēram, preču zīmi vai intelektuālo īpašumu. Agrāk tikai zināja par tādu celtniecības riska apdrošināšanu, tagad neviens apdrošināšanas konkurss nenotiek bez celtniecības riska apdrošināšanas.
Ārvalstu kapitāla ienākšana Latvijā nes sev līdzi arī pozitīvus momentus: pieredzi un mums varbūt vēl nesaprotamas, bet citur pasaulē pašas par sevi saprotamas lietas.
Varēs pastāvēt arī tīri nacionālas kompānijas, kāpēc gan ne. Jautājums, protams, ir par šādas kompānijas attieksmi pret klientu, kā šī kompānija spēj «uzsūkt» jaunās darba metodes un tiek līdzi laikam. No otras puses – pasaulē pastiprinās globalizācija, līdztekus emocionālajam entuziasmam, aizvien vairāk un vairāk izvēlas ekonomiski pamatoto.
Bija tāds gudrs teiciens: ja gribi kļūt bagāts, uztaisi savu kompāniju, ja gribi būt ļoti bagāts – pārdod to. Eiropā tiek pirkti un pārdoti tādi milzeņi, kuriem Latvija ar gada budžetu pat tuvumā nestāv. Taču nekas nenotiek, viss turpinās. Saplūst tehnoloģijas, saplūst menedžments, saplūst vadības stils…
Kā varētu vērtēt brokeru darbības profesionalitātes līmeni pagājušajā gadā?
Neprecizitātes un kļūdas noteikti ir bijušas, noteikti bijuši arī kāda brokera vai kādas firmas darbību neapmierināti klienti, kas mainījuši brokeri vai brokeru sabiedrību vai pat atteikušies no brokera kā šķiras, atsevišķi gadījumi ir bijuši, taču pēc tiem nevar vērtēt nozari kopumā. Līdz ar apjomu vienmēr rodas kaut kādas problēmas, tas ir loģiski. Nekas dzīvē nav ideāls, taču mūsu asociācijā nav sūdzību kaudzes. Skatīsimies, kā būs šogad.
