Projekts par lauksaimniecības apdrošināšanas sistēmas izveidi patlaban izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, jau saņemti iesaistīto ministriju papildinājumi un iebildumi, un tos iestrādā dokumentā.
Projekts par lauksaimniecības apdrošināšanas sistēmas izveidi patlaban izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, jau saņemti iesaistīto ministriju papildinājumi un iebildumi, un tos iestrādā dokumentā. Pēc tam Zemkopības ministrija organizēs starpministriju sanāksmi, uz kuru aicinās arī lauksaimnieku organizāciju pārstāvjus.
“Ziņas” jautāja ZM, kad varētu tikt ieviesta lauksaimniecības apdrošināšanas sistēma, jo jau augusta vidū lauksaimniecības produkcijas ražotāju organizācija “Zemnieku saeima” pauda bažas, ka ministrijas izstrādātā koncepcija “Par lauksaimniecības risku vadības politiku Latvijā” nespēs darboties praksē. ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece skaidro – apjomīgo dokumentu sākotnēji kopīgi analizēs ar citām ministrijām un nevalstiskajām organizācijām, bet pēc tam virzīs apstiprināšanai valdībā. Ministrijas vadība ir pārliecināta, ka risku vadības sistēma varētu sākt darboties no nākamā gada.
Jau ziņots, ka zemniekus māc bažas, vai izstrādātā koncepcija radīs motivāciju apdrošināties masveidā, līdz ar to tās efektivitāte varētu būt apšaubāma. “Zemnieku saeimas” priekšsēdētājs Valters Bruss augustā uzsvēra, ka būtiskākais jaunās apdrošināšanas sistēmas trūkums – iespējams, zemniekiem nebūs motivācijas tajā piedalīties. Iemaksas apdrošināšanas fondā plānotas, rēķinot trīs iepriekšējo gadu vidējos ienākumus no hektāra valstī, taču tie būtiski atšķiras industriālām un daļēji naturālajām saimniecībām – pat trīsreiz.
Tādēļ organizāciju māca bažas – gan lielās, gan mazās saimniecības varētu uzskatīt, ka tiks apkrāptas, un lems, ka apdrošināties nav izdevīgi.
