Centrālā statistikas pārvalde otrdien sabiedrībai paziņojusi 2000. gada tautas skaitīšanas provizoriskos rezultātus par iedzīvotāju skaitu, izglītību, valodu zināšanām, iztikas līdzekļu avotiem un mājokļiem.
Centrālā statistikas pārvalde otrdien sabiedrībai paziņojusi 2000. gada tautas skaitīšanas provizoriskos rezultātus par iedzīvotāju skaitu, izglītību, valodu zināšanām, iztikas līdzekļu avotiem un mājokļiem.
Tautas skaitīšana Latvijā notika no 31. marta līdz 29. aprīlim, un tās laikā tika aptaujāti 95 procenti Latvijas iedzīvotāju. Kopš 1997. gada, kad sākās gatavošanās tautas skaitīšanai, iztērēti aptuveni trīs miljoni latu. Iepriekšējā tautas skaitīšana notika 1989. gadā, bet nākamā varētu būt 2010. gadā.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 31. martā Latvijā bija 2 miljoni 375 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 291 tūkstoti jeb 10,9 procentiem mazāk nekā 1989. gadā.
Pilsētu iedzīvotāju skaits samazinājies par 13,5, bet lauku – par 5,1 procentu. Jelgavā iedzīvotāju skaits sarucis par 15 procentiem, un tā ieņem trešo vietu aiz Liepājas un Rīgas. Pēc tautas skaitīšanas datiem, Jelgavā dzīvo 63 269 iedzīvotāju, no kuriem 29 251 jeb 46,2 procenti ir vīrieši, bet 34 018 jeb 53,8 procenti – sievietes. Statistikas speciālisti iedzīvotāju skaita samazināšanos skaidro ar neatspoguļoto emigrāciju pēc valsts neatkarības atjaunošanas.
61 procents Latvijas iedzīvotāju ir vecumā no 15 līdz 59 gadiem, 21 procents ir vecāki par 60 gadiem, bet 17 procentu – vecumā no 0 līdz 14 gadiem. Par 60 gadiem vecāku cilvēku skaits desmit gadu laikā palielinājies par deviņiem procentiem.
21,1 procents Latvijas iedzīvotāju ieguvuši augstāko izglītību, 17,7 procentiem ir vidējā speciālā izglītība, 27 procentiem – vispārējā vidējā, 23 procentiem – pamatizglītība, 11,4 procentiem – sākumskolas izglītība, bet izglītību, kas mazāka par četrām klasēm, ieguvuši 8,6 procenti iedzīvotāju.
No iedzīvotājiem, kuriem ir mazāk nekā četru klašu izglītība, 0,9 procenti nevienu gadu nav mācījušies skolā, bet 0,3 procenti jeb 5, 6 tūkstoši cilvēku neprot lasīt un rakstīt. Visvairāk šādu cilvēku ir Krāslavas, Daugavpils un Talsu rajonā. Lielpilsētās ir vairāk cilvēku ar augstāko izglītību nekā rajonos. Jelgava ar 13, 5 procentiem iedzīvotāju, kuriem ir augstākā izglītība, ieņem trešo vietu valstī aiz Rīgas un Jūrmalas.
Salīdzinājumā ar 1989. gadu Latvijā par pieciem procentiem palielinājies latviešu īpatsvars un tagad tas ir 57,6 procenti. Otra lielākā tautība, 29, 6 procenti, Latvijā ir krievi. Latviešu valodu par dzimto uzskata 62 procenti iedzīvotāju, bet krievu – 36,1 procents.
55 procenti iedzīvotāju iztikas līdzekļus iegūst ekonomisko aktivitāšu rezultātā, 24,7 procenti atrodas citu personu apgādībā, 17 procenti saņem pensijas, bet pārējie – pabalstus.
60,2 procenti iedzīvotāju dzīvo privātīpašumā esošos mājokļos, trešā daļa – pašvaldībām vai organizācijām piederošās ēkās, bet 8,4 procenti apmetušies uz dzīvi citu privātīpašnieku mājokļos.
Sīkāku informāciju par tautas skaitīšanas provizoriskajiem rezultātiem var iegūt Centrālās statistikas pārvaldes interneta mājas lapā, kuras adrese ir .
