Līdz ar nesenā bundzinieka un ķirurģijas spīdekļa Valda Zatlera ievēlēšanu valsts pirmās personas amatā Latvijas vēsturē tika atvērta itin unikāla lappuse un līdz tam nebijušos mērogos pacelts jautājums par mediķu saņemtajām «pateicībām».
Līdz ar nesenā bundzinieka un ķirurģijas spīdekļa Valda Zatlera ievēlēšanu valsts pirmās personas amatā Latvijas vēsturē tika atvērta itin unikāla lappuse un līdz tam nebijušos mērogos pacelts jautājums par mediķu saņemtajām “pateicībām”.
Izveidojās savdabīga situācija – līdzās šajā valstī diviem “vienīgajiem” (komunistam Rubikam un čekistam Novikam) izkristalizējās arī “vienīgais ārsts – aplokšņu ņēmējs”. Zatlera kunga stalto gaitu uz Rīgas pils kāpnēm kā banāna miza nopietni apdraudēja ne ārpus etiķetes standartiem veidota frizūra vai neapmierinātu pacientu mestas pudeles, bet godavīra vērtā atzīšanās “aploksnīšu” un citu pateicību pieņemšanas nešķīstajā grēkā. Daļa vietējo aktīvistu atrada iemeslu saukt jauno prezidentu par blēdi un zagli, vietējie plašsaziņas līdzekļi šāva sašutuma zibeņus un norādīja uz sliktu piemēru sabiedrībai, bet ārvalstu prese rūpējās par sensācijām, nolamājot viņu par “korumpētu ķirurgu”.
Savukārt valstij pienākošos nodevu vācēji – Valsts ieņēmumu dienests (VID) – sāka (un joprojām nebeidz) kā vista pa pakulām pīties diametrāli pretējos paziņojumos par to, vai no šiem maksājumiem būtu iekasējami nodokļi. Sākotnēji tika sludināts, ka papildu pienesumi nav pakļaujami “valsts tiesas” atvilkšanas priekšrakstiem, bet drīz vien dīvainā kārtā šis amatpersonu viedoklis mainījās. Vēl vairāk – VID aizrunājās pat tiktāl, ka gaida “ciemos” ne vien ārstus, bet arī frizierus, taksistus, krodziniekus un līdzīgu profesiju pārstāvjus, kas ikdienā mēdz tikt pie labumiem dzeramnaudas vai tamlīdzīgā veidā. Kā militārs maršs skanēja gatavība ievākt “savu daļu” no daktera Zatlera papildu ieņēmumiem “ticamas summas” apmērā un pie viena ieskatīties arī citu ārstu saņemtajās aploksnēs.
Taču nepagāja ne pāris mēnešu, kad varenais dienests viedokli mainīja vēlreiz. Izrādās, Zatlera kungs (un līdz ar to arī viņa kolēģi) ir balts kā nesenais darba virsvalks, un valsts priekšā viņam nekādu saistību nav. Tajā pašā laikā ar pārliecinošu pamatojumu šādām nosliecēm pretējos līkloču virzienos, saudzīgi sakot, pagrūti.
Ar melnu humoru jokojot, mēdz teikt, ka ārstu kļūdas atrodas zem zemes, bet prokuroru – cietumos. Pagaidām gan smagu un letālu iznākumu savdabīgajam riņķadancim nav, tomēr atklāti paliek daži jautājumi, proti – cik VID kā valsts struktūra ir kompetenta tiesību normu piemērošanā un, pie viena, cik noteikts un nepārprotams ir pašos tiesību aktos rakstītais?
Tomēr ne viens vien līdzcilvēks uz radušos situāciju spēs paskatīties ar pozitīvu noti. VID pēdējais paziņojums uzskatāms gluži vai par amnestiju gan Zatlera kungam, gan visiem pārējiem censoņiem, kuru kabatas priecē pa kādam liekam beznodokļu latam. Atviegloti uzelpot var visi mediķi, kas svārstījās un gatavojās doties uz VID, lai deklarētu saņemto aplokšņu saturu, bet pēdējā brīdī pārdomāja. Turklāt, pateicoties VID atzinumam, nākamā valsts pirmā persona (un ne tikai) neviļus ietaupījusi mērenu summiņu (kaut vai privātas ballītes sarīkošanai), savukārt “aploksnīšu kolekcionāri” (kuru darbība, lai legalizētu šaubīgus ienākumus, ar šādu atzinumu būs krietni atvieglota) vismaz kādu laiku var gulēt mierīgi, jo Smilšu ielas iestāde, visticamāk, ciemos neaicinās. Un loģiski, ka jaunas aploksnītes arī kabatu nespiedīs. Dzīve gluži kā pasakā.
