«Lielveikalā «Maxima» «Pilsētas pasāžā» nopirku divus Limbažu krējumus un divas «Gold Krone» kafijas. Taču tieši šādu kafiju sieviete, kura man to pasūtīja, atteicās pieņemt, jo no tās palicis slikti, un lūdza nest atpakaļ uz veikalu un samainīt pret «Nescafe». Tā kā viņa ir pensionāre un kājas arī slimas, devos izpildīt šo lūgumu. Vērsos pie «Maxima» informācijas darbiniecēm, kas man paskaidroja, ka samainīt preci varot tikai veikala vadītāja. Viņas telefons bija uz informācijas dēļa, tāpēc sāku zvanīt, bet neviens neatbildēja arī pēc trešās reizes. Atkal gāju pie informācijas darbiniecēm, lai viestu skaidrību. Uzzināju, ka vadītāja ir atvaļinājumā, bet jābūt vietas izpildītājai. Tā no pulksten 13.20 līdz 15.40 staigāju riņķī zvanīdams, bet bez rezultāta. Uz informācijas dēļa bija lasāms, ka gadījumos, kad vadītājas nav, preci samainīt var arī maiņas vecākā, taču, kad to sacīju darbiniecēm, man atbildēja, – tikai direktore. Tā es devos atpakaļ pie pensionāres ar viņai nederīgo kafiju.»
Gunārs Urtāns
Atbild Liene Kindzule, Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju informēšanas un komunikācijas daļas vecākā konsultante
Situācijā, kad patērētājs ir iegādājies preci pastāvīgās tirdzniecības vietā un tā ir līguma noteikumiem atbilstoša, bet pēc preces iegādes patērētājs konstatē, ka tā viņam nepatīk personisku apsvērumu dēļ – nepatīk krāsa, garša, iepakojums vai ir cits tamlīdzīgs iemesls –, pārdevējam nav pienākums pildīt patērētāja prasību un preci apmainīt vai atdot naudu. Protams, var būt gadījumi, kad pārdevējs izrāda izpratni un brīvprātīgi piedāvā preces apmaiņas iespējas.
Ja patērētāju neapmierina veikala personāla attieksme, viņš var vērsties pie vadības un izteikt savus iebildumus. Tāpat ir tiesības turpmāk izvēlēties iepirkties citā veikalā, kur apkalpošana ir tādā līmenī, kā to sagaida patērētājs. ◆
