Laika gaitā izkristalizējies savdabīgs jēdziens «augstākās aprindas».
Laika gaitā izkristalizējies savdabīgs jēdziens “augstākās aprindas”. Tradicionāli ar to saprot dažāda apkārtmēra darboņus, kas veido sabiedrības eliti un ar savu klātbūtni dekorē saviesīgas kulinārijas izstrādājumu degustācijas, oficiāli dēvētas par pieņemšanām. Sabiedrības iztēlē, šķiet, iepriekš minētais jēdziens ieguvis citas aprises – ar to tiek apzīmēta šaura šeftmaņu kopa, kas atrodas augstāk par jebkādiem likumiem, par elementāriem ētikas principiem nemaz nerunājot. Bet nepatikšanu gadījumā nomaina vienu “siltu” krēslu pret citu.
Daļu minēto aprindu veido ar valsts struktūrām saistītas amatpersonas, no kurām laiku pa laikam kāda pamanās paslīdēt uz kārdinājumiem nokaisītās likumības taciņas, pastiepjot roku ne vien pēc simboliskā “paldies” bonbongu kastes, bet arī pēc kukulīša. Apzinoties sabiedrības netieši ar savu mīksto pakļāvību akceptētās “sistēmas” patiesos apmērus, var droši apgalvot, ka tiesas priekšā nonāk gauži niecīga daļa tumšo darboņu. Pie tam dažkārt pat pēc notiesājoša sprieduma pasludināšanas attiecīgais grēkāzis turpina ganīties tajā pašā sakņudārzā, proti, valsts amatpersonu “ložā”. Ja privātuzņēmējs ir gatavs uzticēt tiesātai personai savu un uzņēmuma reputāciju, tas ir viņa paša risks, tomēr valsts kontekstā šāda “uzticēšanās” šķiet vairāk nekā savāda.
Piemēram, savulaik dīvainā kārtā valstij nebija nekas pretī par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, izraisot smagas sekas, tiesāto Andreju Sončiku iecelt augstā amatā Finanšu ministrijā. Reģionālā mērogā uzmanību pelna bijušā Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Jelgavas rajona nodaļas priekšnieka, arī par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu tiesātā, autovadītāju apliecību pirkšanā iesaistītā Valda Buividaiša amatu pārbīde – drīz pēc tiesas sprieduma pasludināšanas kungs nokļuvis Vircavas pagasta Padomes izpilddirektora krēslā.
Pēc visa spriežot, šādas pārmaiņas nākušas par labu arī kādreizējā priekšnieka veselībai. Ja līdz ar krimināllietas ierosināšanu Buividaiša kungs sasirga un gadu no vietas bija tik vārgs, ka dārziņa aprušināšanas starplaikos nespēja pat oficiāli pārtraukt darba attiecības ar CSDD, formāli veģetējot amatā un saņemot atalgojumu, tad nu, šķiet, imunitāte uzlabojusies, un var ķerties klāt jauniem “varoņdarbiem”.
Svarīgāks gan ir jautājums – kā pret šādām “izmaiņām” attiecas pagasta iedzīvotāji? Pagrūti iedomāties, ka sajūsmu varētu izraisīt fakts – par augstu amatpersonu kļuvis cilvēks, kas nule kā atzīts par vainīgu noziegumā. Neizpratni rada arī atsevišķi virtuālās vides “kaktu advokāti”, kuri, šķiet, gatavi stāvēt un krist par tiesāto. Varbūt pirms tam derētu padomāt, ka nejaušas sagadīšanās dēļ viens vai otrs tiesību pircējs var “uzraut uz motora pārsega” tieši kādu no šiem aizstāvjiem vai viņu radiniekiem?
