«Pārprastā iecietība» (16. decembris) Jelgavnieks: Uzskatu, ka šis raksts ir kārtējā naida kurināšana.
“Pārprastā iecietība” (16. decembris)
Jelgavnieks: Uzskatu, ka šis raksts ir kārtējā naida kurināšana. Mīļie, citreiz neaprobežosimies tikai ar rupju apsaukāšanos un olu mētāšanu, bet, pārraujot policijas kordonus, metīsimies viņus nogalināt – mums taču ir tādas tiesības, jo mums tas nav pieņemami. Runa nav par to, ka arhibīskaps vai valdības pārstāvji pateica savu viedokli. No valdības tribīnēm skanēja rupja, neargumentēta apsaukāšanās. Baznīcas dievkalpojumos kūdīja cilvēkus pret homoseksuāli orientētiem cilvēkiem, kas pati par sevi jau bija vardarbība. Savukārt šajā jautājumā neizglītotie cilvēki, kas pat nesaprot vārda “homoseksuāls” nozīmi un jauc apzīmējumus, kā sinonīmus lietojot “pederasti” un tā tālāk, metās uzbrukumā. Radikālās organizācijas nekavējoties izmantoja situāciju, lai radītu agresīvu vidi. Dažās sanāksmēs homoseksuāli orientētie cilvēki jau pasludināti par sātaniem, kas ir vajājami.
Jau sabiedrības attieksme ir psiholoģiska vardarbība pret šiem cilvēkiem, kas vienīgi šim apstāklim gribēja pievērst uzmanību. Kurš kuram tad uzbrūk? Valsts institūcijas izliek no dzīvokļiem uz ielas ģimenes ar bērniem, un neviens par to neuztraucas. Ģimenes neviens neaizstāv. Policijā pasmejas, kad jāsniedz palīdzība sievietei vai bērnam, kuru piekāvis vīrs. Nevienam neinteresē, ka ir bērni, kas nevar iet skolā. Pie visām nebūšanām vainīgi tak homoseksuālisti! Lielākajai daļai cilvēku saglabājušies padomju laiku stereotipi, pēc kuriem viņi vadās. Tieši valstij un baznīcai jāizglīto cilvēki un jārada saskaņa starp viņiem, bet darīts tiek pretējais, un pret to ir pamatoti iebildumi.
