Valdība vakar apstiprināja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālo un maksimālo apmēru, kā arī grozījumus noteikumos par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai.
Valdība vakar apstiprināja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālo un maksimālo apmēru, kā arī grozījumus noteikumos par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai.
Darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kā arī brīvprātīgi sociāli apdrošinātajiem maksimālais sociālo iemaksu apmērs nākamgad būs 29,6 tūkstoši latu gadā. Savukārt sociālo iemaksu minimālais apmērs brīvprātīgi sociāli apdrošinātajiem un pašnodarbinātajiem nākamajā gadā saglabāsies nemainīgs – 150 latu mēnesī jeb 1800 latu gadā.
Šogad obligāto un brīvprātīgo sociālo iemaksu objekta maksimālais apmērs ir 23,8 tūkstoši latu gadā. Kā liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati, pērn obligātās iemaksas maksimālā apmērā vai vairāk bija 5358 darba ņēmējiem. Sociālās iemaksas, kā skaidro Labklājības ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Lelde Rāfelde, veido cilvēka ienākumi, no kuriem likums iesaka tās ieturēt. Tās nodrošina iedzīvotājam tiesības saņemt pensijas un pabalstus, garantējot aizsardzību noteiktu sociālo risku gadījumā. Pensijas un pabalstu apmērs ir tieši atkarīgs no veiktajām sociālajām iemaksām. Palielinot to apmēru, cilvēki ar augstiem ienākumiem var saņemt lielākas sociālās garantijas.
Pašnodarbinātais nav atzīstams par darba ņēmēju, bet gūst ienākumus kā cilvēks, kurš veic individuālo darbu, piemēram, strādā par zvērinātu notāru, zvērinātu advokātu, zvērinātu revidentu, prakses ārstu un citu. Pašnodarbinātie neveic sociālās iemaksas bezdarba un darba negadījumu apdrošināšanai, jo viņi paši atbildīgi par savu darbu un tā drošību.
Savukārt par brīvprātīgi sociāli apdrošināto var kļūt cilvēks, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu un nav pakļauts obligātajai sociālajai apdrošināšanai (nav darba ņēmējs vai pašnodarbinātais). Brīvprātīgi apdrošinātie veic sociālās iemaksas no pašu brīvi izvēlētiem līdzekļiem, piemēram, no laulātā ienākumiem vai mantojuma gūtā ienākuma. Likumdošana paredz, ka obligāto un brīvprātīgo sociālo iemaksu minimālais un maksimālais apmērs jāpārskata reizi gadā.
