Saskaņā ar Latvijas Diētas ārstu asociācijas veikto iedzīvotāju aptauju izglītojošajā projektā «LASI, pirms ĒD» (www.lasipirmsed.lv) salīdzinājumā ar citiem Latvijas novadiem Zemgalē ir vismazākais īpatsvars to iedzīvotāju, kuriem nerūp uztura sastāvs un produktu izvēle. 58 procenti respondentu Zemgalē atzina, ka, pirms iegādājas kādu produktu, vienmēr cenšas izlasīt tā sastāvu. 34 procenti to dara neregulāri. Rūpīgākas marķējuma lasīšanā ir sievietes, savukārt vismazāko uzmanību produktu sastāvam pievērš jaunieši vecumā līdz 25 gadiem.Projekta «LASI, pirms ĒD» mērķis ir mainīt sabiedrības ēšanas paradumus, dodot priekšroku gudrām pirkšanas tradīcijām. Projektā ikviens ir aicināts iesaistīties simboliskā vēstnešu kustībā, ikdienā rūpīgi sekojot produktu sastāvam, izvēloties preces bez mākslīgiem pārtikas uzlabotājiem, it sevišķi bez garšas un krāsas pastiprinātājiem. Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs Andis Brēmanis atzīst, ka ikdienas uzturā mēs izvēlamies daudz pārtikas produktu, kas tiek rūpnieciski ražoti vai sagatavoti. Daļa satur nevajadzīgas pārtikas piedevas garšas un ārējā izskata uzlabošanai, kas padara produktu pievilcīgāku pirkšanas un ēšanas brīdī, bet nedraudzīgāku mūsu organismam. Tādēļ aicinām iedzīvotājus ar gudru produktu izvēli simboliski pievienoties mūsu kustībai un vienmēr rūpīgi iepazīties ar to sastāvu! Projekta «LASI, pirms ĒD» iepriekš veiktajā pētījumā secināts, ka, izpētot ģimeņu nedēļas iepirkumu grozus, aptuveni 42 procenti produktu satur dažādas pārtikas piedevas, un 30 procentu no tām, pēc ārstu domām, nav vēlamas mūsu organismam. Tas nozīmē, ka pircēji pirms pirkuma neiedziļinās produkta sastāvā un to uzskati par vēlamo uzturu krasi atšķiras no to uzvedības.Ar šo projektu plānots veicināt arī pārtikas nozares pašregulāciju, radot stimulu ražotājiem radīt arvien vairāk produktu bez nevajadzīgām pārtikas piedevām, it sevišķi bez garšas pastiprinātājiem un krāsvielām. Aptuveni 62 procenti aptaujas respondentu Zemgalē uzskata, ka uzņēmējus ražot produktus bez šīm pārtikas piedevām veicinātu iedzīvotāju attieksmes maiņa un rūpīgāka produktu izvēle. Projektā kā vēstneši pievienojušies vairāki Latvijas vadošie ražotāji, kas ar savu piemēru apliecina, ka arī plaša patēriņa produkcijas segmentā var mainīt ražošanas tradīcijas un receptūras, lai piedāvātu pircējam izvēles iespējas – produktus, kas ir brīvi no pārtikas uzlabotājiem. Jāuzsver, ka Ministru kabineta noteikumos atļauto pārtikas piedevu pievienošana produktiem ir brīva ražotāja izvēle. Jāatceras – ja pat tās ir pievienotas, produkts ir drošs. Tāpat daļa E vielu ir dabiskas un to pievienošana produktiem ir pat atbalstāma, piemēram, citronskābe, C un E vitamīni, etiķskābe, kartupeļu ciete, dzeramā soda, beta karotīns un tamlīdzīgi.Pēc aptaujas rezultātiem var secināt, ka daudz rūpīgāk jāstrādā ar jauniešiem, aktīvāk jau skolas solā izglītojot par uzturu un tā ietekmi uz veselību.Par projekta vēstnešiem jau kļuvuši zemkopības ministre Laimdota Straujuma un veselības ministre Ingrīda Circene, Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs Andis Brēmanis, uztura speciālistes Inga Pūce un Laila Meija, biedrība «ParSirdi.lv» un tās vadītāja Inese Mauriņa, Latvijas Pediatru asociācija un tās vadītājs Enoks Biķis, Latvijas Alergologu asociācija un tās vadītāja Ieva Cīrule, Pārtikas un veterinārais dienests un citi. Plānots, ka projekts ar dažādām aktivitātēm ilgs līdz nākamā gada sākumam. ◆
