25 pastnieki ikdienā rūpējas, lai jelgavnieki saņemtu korespondenci.
25 pastnieki ikdienā rūpējas, lai jelgavnieki saņemtu korespondenci
Viņas darbdiena sākas pulksten 4.30. Kad sūtījumi sašķiroti, pirms septiņiem, bruņojusies ar divdesmit kilogramu smagu somu un mazu gāzes baloniņu aizsardzībai, viņa dodas tumšajos un slidenajos Jelgavas centra pagalmos, lai līdz pulksten astoņiem ikviens savā pastkastītē atrastu jaunākās avīzes. Vēlāk to pašu vairāku kilometru garo maršrutu viņa ies vismaz vēl reizi, lai iznēsātu arī vēstules un rēķinus. Dažkārt pat līdz pieciem vakarā. Tāds ir pastnieces ar 30 gadu stāžu šajā amatā Manefas Kravcovas darba režīms sešas dienas nedēļā.
Lai lūkotu, kāda ir pastnieku ikdiena šomēnes, kad uzņēmumu “Latvijas pasts” bieži vien lamā par nepiegādātu presi, “Ziņas” vienā maršrutā devās līdzi Manefai. Viņa ir viena no labākajām pastniecēm, uz ko pilnā mērā varētu attiecināt lozungu “ar atbildību par uzticēto”.
Kilometrus neskaita
Pastnieces gaitas ātrums ir pārsteidzošs. Kamēr agrajā rīta stundā sasveicināmies, viņas nedaudz salīkušais augums ar teju divdesmit kilogramiem plecā ir jau gabalā. Līdzīgi kā kāda ātrsoļotāja. No Jelgavas pasta centrālās ēkas Katoļu ielā Manefa dodas uz Sociālo lietu pārvaldi Pasta ielā. Tur vispirms jāiespēj nogādāt gan avīzes, gan ierakstītās un citas vēstules. Uz jautājumu, cik kilometru dienā nosoļo, viņa atmet ar roku un teic, ka pēdējā gada laikā vairs tik daudz neesot. Pirms tam strādājusi slimnīcas “Ģintermuiža” apkaimē, tad gan bijis ko skriet. Taču “Ziņas” rēķina, ka tikai vienā reisā kādi trīs kilometri sanāk.
Tad viņa iesteidzas pāris kāpņu telpās, un darbs gaišā ielā beidzies. Tālāk Manefa skrien aiz mājas. Pagalms slidens, dubļi mijas ar ledu. “Ai, esmu jau pieradusi, zinu katru bedri,” viņa noteic un turpina ceļu. Iemetusi korespondenci SIA “Jelgavas koģenerācija” pasta kastītē, gluži kā zigzagveida gaitā sieviete izskrien pagalmu pēc pagalma. Ikdienā jelgavnieki pieraduši doties ielās un redz tikai ēku fasādes. Bet pastnieka darbs aizrit sētas pusē, bieži vien tumsā, peļķēs. Lai ceļš ātrāks, viņa reti dodas pa ietvēm – žvīkt, no viena pagalma jau ir citā, no ielas vienas puses – otrā.
Galvenais – ātrums
Lai darbs ritētu raiti, svarīgākais ir pastu precīzi sašķirot. Tad pie vienas kāpņu telpas pastkastītēm jāaizvada tikai dažas sekundes. Kamēr tiek līdz durvīm, viņai jau rokā ir kaudzīte izvietojamo avīžu.
Daļā kāpņu telpu valda dziļa tumsa. Tas ir pārsteidzoši, ka pilnīgi visām mājām Manefa zina durvju kodus. Viens divi, un viņa ir iekšā. Pat tumsā pāris sekundēs noskan metāla kastītēs iekrītošās jaunākās “Zemgales Ziņas” vai “Diena”. “Jāpierod, bet man patīk,” viņa atbild uz jautājumu, kā var strādāt pastnieka darbu.
Vairākās mājās Manefu sveicina pretī nākošās kundzes, kas atzīst – tik labu pastnieci vēl nav sastapušas. “Ja ir kas jauns, viņa atskrien pat vairākas reizes dienā,” saka Sociālo lietu pārvaldes dežurante. Dažās ēkās pastnieci sveicina mājas vecākā. Tomēr sarunām nav laika – jāskrien.
Mokas ar pastkastēm
Manefa teic, ka darba kļuvis vairāk, jo palielinājies abonentu skaits. Šogad ikdienas maršruts citkārt jāveic pat trīs reizes dienā. Lai pastniecei būtu ērtāk, vairākās vietās pilsētā uzliktas tā saucamās atbalsta kastes. Tādās pie māju sienām pieskrūvētās metāla urnās pasta šoferis ap pulksten septiņiem ieliek maisu ar pirms tam sašķirotiem sūtījumiem, ko Manefa pārliek jau tukšajā somā.
Kādā no Raiņa ielas namiem apsaimniekošanas uzņēmums pasta kastītes pret jaunām nav apmainījis. Dažas ir bez durtiņām, tajās var redzēt jau iepriekš atnestos rēķinus un vēstules. Taču lielākās grūtības augumā salīdzinoši mazajai Manefai sagādā avīžu ievietošana augstākajā pastkastīšu rindā. Stiepies, kā gribi, – aizsniegt nevar. “Nu tagad jūs te ielieciet,” viņa palūdz mums, bet ikdienā kaut kā tiek galā pati.
Apkalpo iestādes
Šķietami izskatās, ka kvartāls starp Pasta, Raiņa, Akadēmijas un Lielo ielu nemaz tik liels nav. Taču šajā apkaimē daudz biroju. Iestādēm sūtījumi ir visapjomīgākie, tur arī visvairāk abonē laikrakstus. Manefa apkalpo arī LLU administrācijas ēku – Jelgavas pili –, tur gan viņas sašķiroto presi aizved šoferītis. Taču centra dienesta viesnīcas, fakultātes, bankas jāapstaigā kājām.
Manefa par pastnieci strādā kopš 1964. gada. Paņēmusi desmit gadu pārtraukumu, bet šis darbs šķitis tīkamākais. Visu gadu laikā viņa nav slimojusi ne reizi, lai arī nākas pārciest gan vasaras svelmi, gan lietu un negaisus, gan mīnus 30 grādu salu. “Man patīk,” tik īsa ir Manefas veiksmes formula. Neilgi pēc pulksten astoņiem viņa ieiet pasta ēkā, lai sašķirotu vēstules. Tad sāksies nākamais aplis. Tikai gaismā. ?
***
Viedoklis
Jānis Bulis, LP Zemgales reģiona pārvaldnieks:
Situācija uzlabojas. Precīzu sūdzību skaitu nosaukt nevar, jo aprēķini nav veikti. Katru gadījumu cenšamies atrisināt pēc iespējas īsākā laikā. Gribu pateikt paldies klientiem par pacietību, un atvainojamies par sagādātajām neērtībām, kā arī paldies pastniekiem, kuri palielinātas slodzes apstākļos strādā savos un prombūtnē esošo pastnieku iecirkņos.
