Medību šaujamieročus var izmantot, lai nogalinātu lauksaimniecības dzīvniekus, paredz valdības atbalstītie grozījumi Ieroču aprites likumā.
Medību šaujamieročus var izmantot, lai nogalinātu lauksaimniecības dzīvniekus, paredz valdības atbalstītie grozījumi Ieroču aprites likumā. Taču tie arī nosaka – Latvijā pastāvīgi dzīvojoša persona, kas sasniegusi 21 gada vecumu un kurai ir mednieka apliecība, var iegādāties garstobravītņstobra ieroci, ja par to nokārtots praktiskais eksāmens.
Kā informē Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Solveiga Lazovska, likumprojekts izstrādāts, lai sakārtotu normatīvo vidi saistībā ar medību šaujamieroču izmantošanu kā lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanas veidu.
Spēkā esošās Ieroču aprites likuma normas nenosaka iespēju izmantot šaujamieročus, lai nogalinātu mājlopus, kaut gan to paredz normatīvie akti par kaušanai domāto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības prasībām.
Šaujamieroču izmantošana nepakļauj dzīvniekus nevajadzīgām sāpēm un ciešanām. Taču šāda nogalināšana nav pielīdzināma medībām likuma izpratnē.
Spriežot pēc pieredzes, spēkā esošais trīs gadu mednieka stāžs, kas nepieciešams, lai iegādātos garstobravītņstobra ieroci, nav pietiekami efektīvs mehānisms, lai nodrošinātu fizisko personu atbildīgu rīkošanos ar šaujamieročiem medībās, tādēļ tas būtu aizvietojams ar jaunu likuma prasību, proti, praktisko iemaņu pārbaudi vai eksāmenu.
Daudzi mednieki, to nokārtojot, garstobragludstobra ieroci medībās neizmanto, bet pēc trīs gadu stāža iegādājas minēto šaujamo, nepārzinot šā ieroču veida tehniskās un lietošanas īpatnības, kas būtiski atšķiras.
ES, piemēram, Dānijā, Beļģijā, Somijā, Spānijā pārsvarā praktisko eksāmenu šaušanā uzskata par pietiekami efektīvu un adekvātu instrumentu, lai pārliecinātos par attiecīgās personas prasmi apieties ar šaujamieroci.
LLU Meža fakultātes Meža zinātnes un tālākizglītības centra direktors pieredzējis mednieks Linards Sisenis ir pārliecināts, ka ikvienam topošajam medniekam neatkarīgi no tā, kādu ieroci plānots izmantot, būtu jākārto praktisks šaušanas eksāmens. Viņš arī uzskata – vismaz reizi piecos gados katram medniekam tādu pārbaudījumu vajadzētu kārtot no jauna. Ja noteiktu punktu skaitu nesavāc, atļauja jāanulē. Citādi pašlaik esot tā, ka dažs šāvējs desmit gadu ieroci nelieto, iemaņas pamazām aizmirst, un medību laikā viņš var būt pat bīstams.
Zemkopības ministrijai uzdots sagatavot un līdz 2008. gada 1. martam iesniegt Ministru kabinetā grozījumus “Medību noteikumos”, paredzot prasību dzinējmedību laikā pie apģērba piestiprināt atstarojošus elementus.
