Uldim Spullem ir nedaudz pāri 30 gadu.
Uldim Spullem ir nedaudz pāri 30 gadu. Ieskatoties viņa CV, “reibst” galva, jo tajā atrodamas atzīmes par inženierzinātņu doktora grādu, darbu vadošā un lektora amatā, dalību starptautiskās konferencēs un projektos, profesionālo pilnveidi un apbalvojumiem. Jaunais vīrietis dzīvi iegriezis straujā virpulī – līdzīgi kā deju zālē.
Uldis no malas atgādina mazu cinīti. Viņu nemanīs izrādāmies vai dižojamies skaļiem vārdiem. Viņš vienkārši dara un “gāž lielus vezumus”. Jaunā vīrieša ikdiena paiet Meža un koksnes produktu pētniecības attīstības institūtā, kur viņš ir Testēšanas laboratorijas kvalitātes vadītājs, un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Kokapstrādes katedrā, izglītojot studentus. Līdz tam Uldi aizvedusi virkne likumsakarību, kaut 90. gadu sākumā, kad puisis absolvēja Jelgavas 2. vidusskolu, karjera varēja ievirzīties pavisam citās sliedēs.
Izbrauc uz “veciem taukiem”
“Bija laiks, kad es dejoju. Tas bija mans hobijs un ikdienas darbs,” stāsta Uldis par profesijas izvēli. Lai arī sporta dejās negāja slikti, pienāca brīdis, kad viņš nosliecās par labu augstākās izglītības iegūšanai tepat LLU. Vidusskolas ķīmijas un bioloģijas profila klasē gūtās pamatzināšanas un izstrādātā mērķtiecība, bez kā neiztikt dejās, tikai palīdzēja.
Plāns doties studēt kokapstrādi uz LLU Meža fakultāti sākumā nebija tik izteikts, atzīst Uldis. Vīdējušas domas par pārtikas un lauksaimniecības specialitāti, tomēr profesijas izvēlē nostrādāja paaudžu mantojums. Ar koku lietām savulaik bija saistīts gan vectēvs, kuram arods palīdzēja izdzīvot Sibīrijas izsūtījumu, gan tēvs, tāpēc Uldis droši startēja studiju programmā, kurai bija pieteikušies daudzi ar profesionālo vidējo izglītību izvēlētajā specialitātē. “Apgūstot pirmo divu gadu studiju programmu, secināju, ka tie tika veltīti vispārizglītojošiem priekšmetiem. Man pat klājās vieglāk nekā tiem, kas bija nākuši no profilējošām skolām, jo daudziem problēmas sagādāja ķīmija, matemātika un fizika, bet man vidusskolā bija ielikti labi pamati. Beidzot ķīmijas kursu, pasniedzēja tā arī pateica, ka esmu ticis cauri uz “veciem taukiem”,” atceras U.Spulle.
Zinātne nav zemē metama
Lai arī kvalifikācija Uldim ļautu sevi pierādīt un iegūt labus amatus dažādos ražošanas uzņēmumos, jaunais speciālists pēc LLU absolvēšanas palicis uzticīgs zinātnei. Pagājis laiks, kad tā skaitījās neperspektīva lieta, pārliecināts U.Spulle. “Katru gadu zinātnei piešķir aizvien vairāk līdzekļu un atvēl lielāku lomu. Arī valstiski tiek saprasts, ka zinātne ir viena no valsts attīstības stūrakmeņiem un no tās daudz kas atkarīgs,” atzīst Uldis, pamatojot izvēli kļūt par lektoru un pirms aptuveni septiņiem gadiem pieņemot izaicinājumu vadīt LLU Koksnes un koksnes materiālu zinātnisko laboratoriju. “Tobrīd tā bija lieliska iespēja turpināt studēt maģistrantūrā un, veidojot testēšanas metodes un pārbaudot koksnes produktus, neattālināties no zinātnes un uzkrāt zinātniski praktiskās iemaņas.”
Pāriešanu darbā uz SIA “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” U.Spulle salīdzina kā pārsēšanos citā, bet tajā pašā virzienā braucošā vilcienā, kas palīdzēja Uldim arī izstrādāt promocijas darbu, pētot koksnes paliktņus kravu pārvadāšanai. To viņš veiksmīgi aizstāvēja novembra vidū.
Jāpievieno vērtība
“Piekrītu uzskatam, ka mežs ir Latvijas zaļais zelts. Vienīgi rodas jautājums, cik lielā mērā spējam koksnes materiālam paaugstināt pievienoto vērtību. Visvienkāršākais ir nocirst un uzreiz pārdot apaļajā sortimentā, bet grūtāk pārstrādāt un izdomāt, kā pēc iespējas šo pievienoto vērtību galaproduktam pacelt,” pārliecināts jaunais speciālists, paužot gandarījumu par ražotājiem, kas izvēlas veikt pārbaudes ne tikai tāpēc, ka to prasa, bet “jūt, ka jāpadarbojas arī zinātniski pētnieciskajā jomā”.
Savukārt nopietni vērtēt darbu ar studentiem Uldis vēl neņemas, jo amatā pavadīts nepilns gads, vien atzīst – kaut gan kokapstrāde ir spēcīgākā ražojošā nozare valstī, studējošo kļuvis mazāk.
Jaunā sākums
“Pašlaik grūti pateikt, kāda varētu veidoties mana turpmākā darbība, jo nupat noslēdzies viens posms, kas
bija veltīts darba izstrādei. Tas gan nenozīmē, ka kaut kas beidzies. Gluži otrādi – tas ir kā jauna sākums,” pauž U.Spulle. Viņš ar labu vārdu piemin kolēģus, kuros radis domubiedrus un stimulu turpināt attīstību, jo “viens jau nav nekāds darītājs”. Bet brīvo laiku, cik vien tāds ir, Uldis labprāt pavada mājas darbos un iespēju robežās apceļo tuvākas un tālākas zemes, kā arī piedomā, kas vēl nav paveikts, atklāj jaunais speciālists.
***
Piedāvātās studiju programmas
Kokapstrāde
Augstākā profesionālā studiju programma ar integrētu inženierzinātņu bakalaura standartu. Studiju pamatā ir kokrūpniecības vadības specialitātes un inženiera kvalifikācijas iegūšana. Studentiem ir iespējas iepazīties ar jaunākajām tehnoloģijām kokrūpniecībā un mēbeļu ražošanā. Paredzētas 50 budžeta, kā arī desmit maksas vietas. Iestājoties nepieciešamas labas sekmes matemātikā, fizikā un ķīmijā.
Mežzinātne
Bakalaura studiju programma. Šī ir prestižākā studiju programma, kurā visus gadus bijis lielākais iestāšanās konkurss. Studentiem iespējams apgūt trīs veidu meža aspektus – ekonomiskos (augļkoku tirgus stāvoklis, cenas, meža apsaimniekošanas cikla vadības jautājumi), ekoloģiskos (pareiza meža stādīšana un kopšana) un sociālos (meža darbu vadīšana). Paredzētas 25 budžeta vietas.
Meža inženieri
Profesionālā studiju programma ar integrētu inženierzinātņu bakalaura standartu mežzinātnē. Galvenās studiju laikā ir ekonomiskās zinības, studējošie apgūst arī pilnu meža apsaimniekošanas ciklu un meža izmantošanas tehnoloģijas. Paredzētas 25 budžeta un piecas maksas vietas.
Mežsaimniecība
Pirmā līmeņa augstākā profesionālā studiju programma, kurā studenti apgūst meža apsaimniekošanas ciklu un zināšanas, kas nepieciešamas, lai organizētu meža stādīšanas, kopšanas un mežistrādes darbus.
