Kāda mācība ir no pirmo reizi Zemgales Plānošanas reģionā organizētā Valsts kultūrkapitāla fonda finansētā Zemgales kultūras projektu konkursa, kurā bija iesniegti 38 pieteikumi, bet atbalstu guva 18?
Kāda mācība ir no pirmo reizi Zemgales Plānošanas reģionā organizētā Valsts kultūrkapitāla fonda (KKF) finansētā Zemgales kultūras projektu konkursa, kurā bija iesniegti 38 pieteikumi, bet atbalstu guva 18? Kas ir sekmīgākie projektu rakstītāji, kādi projekti šoreiz palika bez atbalsta?
Par to saruna ar projekta vadītāju valsts kultūras inspektori Zemgales reģionā Māru Krūmiņu.
Konkurss tika organizēts pirmo reizi. Acīmredzot, tas ir jauns veids, kā kultūrkapitāla fonda nauda atrod ceļu ārpus Rīgas.
Jau vairākus gadus līdzīgs konkurss tiek sekmīgi praktizēts Latgalē. Ceram, ka turpmāk katru gadu tas notiks arī Zemgalē. Projektus bija atļauts iesniegt tikai juridiskām personām, kas zināmā mērā sašaurināja iesniedzēju loku. Visprofesionālāk izstrādātie bija muzejniekiem – gan Bauskā, gan Jēkabpilī, kā arī Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā. Jelgavniekiem tika atbalstīta iecere modernizēt pastāvīgās ekspozīcijas par aizvēsturi un Livonijas periodu.
Kas bija raksturīgs projektiem, kas šoreiz nesaņēma atbalstu?
Galvenokārt neskaidras tāmes, slikti formulēta projekta ideja. Ja, izlasot lapu, nav saprotams, ko grib, tas tiek nolikts malā. Dažkārt nauda netika prasīta mērķiem, kas būtu atbilstoši KKF darbībai.
Bez atbalsta palika arī no Jelgavas rajona iesniegtais projekts muzikāli dramatiskam uzvedumam “Dardedzes raksti Zemgales plaukstā”, kurā iekļauta Aspazijas, Virzas, Zīverta, Strēlertes erotiskā dzeja, mācītāja Vilhelma Konrādija dialogs ar Ādolfu Alunānu. Projekta autors teic, ka viņam bijis ļoti grūti pieteikumā pieprasītajā apjomā izklāstīt projekta ideju, turklāt viss noticis diezgan lielā steigā.
Par steigu diemžēl jāpiekrīt. Konkurss iekavējās strukturālu izmaiņu dēļ. Kultūrkapitāla fondam nebija iespēja savlaicīgi pārskaitīt naudu, jo Zemgales attīstības aģentūra, kas bija Jēkabpils, Aizkraukles un Bauskas, Jelgavas un Dobeles rajonu pašvaldību izveidota iestāde, saskaņā ar grozījumiem Reģionālās attīstības likumā pērn pārtapa par Zemgales Plānošanas reģionu, kas darbojas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārraudzībā. Tādēļ mums nebija iespēju konsultēt projektu iesniedzējus un dot iespēju tiem izdarīt precizējumus. Līdz ar to kāds varēja palikt īsti nesaprasts. Noraidījām arī vairākus projektus, kuru īstenošanas termiņš ir jau nākamais – 2008. – gads. Tos būs iespējams iesniegt nākamreiz.
Projektu rakstīšana ir darbs. Ja tas paliek neatbalstīts, viss ir vējā. Ja tā notiek vairākas reizes, idejas rosinātājam var nolaisties rokas…
Projektos vairāk veicas tiem, kam ir lielāka apņēmība. Par kuriem saka – ja izliek ārā pa durvīm, lūkos iekāpt pa logu. Mēs visi mācāmies un vislabāk – no savām kļūdām.
Vai konkursā tika pieteiktas arī topošās grāmatas, kaut kas no mūzikas?
Bija projekts izdot kāda Dobeles dzejnieka krājumu, taču, mūsuprāt, tas neatbilda konkursa mērķim sekmēt īpašo Zemgales vērtību saglabāšanu, popularizēšanu un attīstīšanu, tādēļ ieteicām finansējumu meklēt citur. Dobeles rajona Literārā biedrība bija iesniegusi pieteikumu par divām grāmatām – kāda vietējā dzejnieka krājumam un kopīgam Dobeles un Jonišķu rajona (Lietuva) krājumam. Taču diemžēl tie nebija labāk izstrādātie projekti. Jāatzīst gan, ka Jonišķos, Žagarē, Šauļos mūsu kopējās zemgaliskās saknes tiek rūpīgi koptas un stiprinātas.
Mūzikas jomā atbalstīts Auces kultūras nams, kas organizē 12. Gunāra Ordelovska starptautisko pūtēju orķestru festivālu. 300 latu piešķirti nošu materiāla sagatavošanai.
Kā svārstījās piešķirtās summas?
No 120 latiem, ko saņēma Līvbērzes bibliotēka izstāžu lampu iegādei, līdz 700 latiem, kas piešķirti Jelgavas rajona Padomei dejas mākslas pedagogu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai un deju uzveduma “Mēs dejojam” iestudēšanai. Jāatzīst, ka neviens projekts nesaņēma visu prasīto naudu. Vispār KKF piešķirtos desmit tūkstošus latu sadalīt bija sarežģīti. Labu ideju pieteikts daudz.
