Par katastrofālo ielu stāvokli Jelgavā varētu runāt bez gala. No tā vien šajā jomā nekāda pievienotā vērtība gan neveidojas.
Par katastrofālo ielu stāvokli Jelgavā varētu runāt bez gala. No tā vien šajā jomā nekāda pievienotā vērtība gan neveidojas. Pirmdien, dienu pirms protesta akcijas par neapmierinošo ielu stāvokli, Jelgavas Dome aicināja uz preses konferenci par iespējām un šķēršļiem to sakārtošanā.
Pašvaldības pārstāvji raksturoja situāciju ielu uzturēšanā. Proti, tāpat kā visā Latvijā, arī Jelgavā pavasaris atnāk ar ielu problēmām, kad aktualizējas to uzturēšana.
Lielākā uzmanība – paveiktajam un nākotnei
Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš atzina, ka mūsu pilsētas īpatnību dēļ situācija ir atšķirīga nekā citviet – pēc nopostīšanas Otrajā pasaules karā daudzas ielas uzbūvētas uz drupām. Tikai pēdējos gados, veicot rekonstrukciju, ievērotas pareizas to būves tehnoloģijas. Speciālisti gan atzīst, ka Jelgavā, kur ir tik augsts gruntsūdens līmenis, ielām būtu jāuzklāj četras asfaltbetona kārtas, tomēr rekonstrukcijas laikā uz tām liek tikai divas.
Pilsētas ceļi daudz cietuši arī ūdensapgādes attīstības projekta laikā. Izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks savukārt norādīja, ka bedrīšu rašanos veicina būtiskais transporta plūsmas kāpums. Pašvaldībai jāpievērš uzmanība arī jaunajiem privātmāju rajoniem, kur lielākoties ir zemes seguma ceļi. Lai tos mazāk bojātu, nelabvēlīgos apstākļos (rudens un pavasara slapjdraņķī) tur liegts īstenot ar gazifikāciju saistītos rakšanas darbus.
Pašvaldības un aģentūras “Pilsētsaimniecība” vadība lielāko uzmanību vērsa uz pēdējos gados paveiktajiem darbiem un nākotnes iecerēm. Apkopotā informācija liecina, ka no 2002. līdz 2006. gadam rekonstruēts (atjaunots) 17 kilometru pilsētas ielu ar asfalta segumu. Šogad plānots sakārtot vēl 6,5 kilometrus, ieguldot 4,6 miljonus latu, tajā skaitā miljonu latu valsts investīciju.
Attīstības stratēģija un 30 gadu gaidīšana
Pašlaik Jelgavā labā tehniskā stāvoklī esot 22 procenti asfaltēto ielu. Pārējās nepieciešams rekonstruēt vai nopietni remontēt. Asfaltēto ielu kopgarums ir 115 kilometru. 2004. gadā apstiprinātajā pilsētas attīstības stratēģijā kā mērķis izvirzīts līdz 2010. gadam rekonstruēt vai uzliet jaunu asfalta segumu 40 procentiem ielu. Tolaik, kad dokuments tapis, mērķis šķitis ambiciozs. Taču, veicot šogad iecerētos remontus, vairāk nekā puse plānotā apjoma būšot realizēta. “Tas apliecina, ka ielu seguma atjaunošana ir viena no pilsētas prioritātēm,” pauž pašvaldība. Aicinājumā uz preses konferenci gan norādīts, ka pie tagadējā valsts finansējuma apjoma pilsētas ielas pilnībā varētu sakārtot tikai 30 gados.
Pašvaldība arī norāda, ka pašreizējais ielu stāvoklis lielā mērā saistāms ar deviņdesmito gadu ekonomisko krīzi, kad ierobežoto līdzekļu dēļ vairāk bija jādomā nevis par ielu rekonstrukciju, bet gan kā nodrošināt izglītības un citām sabiedriskajām ēkām apkuri. Gandrīz desmit gadu ielu rekonstrukcija netika veikta, jo pilsētas budžetā pietika tikai to uzturēšanas izdevumiem.
Lielākā daļa ielu būvētas 70. – 80. gados, un to kalpošanas laiks (8 – 12 gadu) līdz kārtējai seguma atjaunošanai pagājis. Ielu stāvokli ietekmē arī augošā satiksme. Piemēram, Lielajā ielā automašīnu intensitāte kopš 1999. gada palielinājusies par 30 procentiem.
Remontēs ielas, kur atjaunots ūdensvads
“Ziņas” jau rakstīja, ka šogad plānots turpināt Peldu ielas trešās kārtas izbūvi Zemgales Tehnoloģiskajā parkā, kam atvēlēti 315 000 latu. Remontēs arī ūdensapgādes projekta sabojātās ielas – Tērvetes ielas posmu no Raiņa līdz Rūpniecības ielai
(1 621 935 lati), Viskaļu ielu no Lietuvas šosejas līdz Smiltnieku ielai (679 910 latu), Traktoristu ielu (166 310 latu), Vecā ceļa posmu no Kalnciema ceļa līdz Institūta ielai, kā arī Institūta ielas posmu līdz internātskolai (kopā 150 000 latu). Atmodas ielas posma izbūvei no Meiju līdz Ošu ceļam šogad atvēlēti 284 866 lati, bet Baložu ielas posma remontam no Tērvetes ielas līdz kapiem – 145 352 lati. Ja valsts investīciju programmā Rīgas ielas rekonstrukcijas pabeigšanai piešķirs trīs miljonus latu, darbus tur sāks jau šogad.
Sagatavots tehniskais projekts Dobeles šosejas rekonstrukcijai no Svētes tilta līdz Atmodas ielai un no Atmodas līdz Dambja ielai, par ko sabiedriskajā apspriešanā saņemtas neviennozīmīgas atsauksmes.
Visi ceļi vedīs uz sporta kompleksu
Nākamā gada darbu sarakstā aģentūras “Pilsētsaimniecība” direktors Andrejs Baļčūns nosauc Akmens ielu, Brīvības bulvāri, Kronvalda un Lāčplēša ielu. A.Rāviņš apstiprina, ka pašvaldība gatavojas sakārtot ielas, lai nodrošinātu labu piebraukšanu Pārlielupes sporta kompleksam, kas pašlaik ir projektēšanas stadijā. Tā kā nav zināms, vai nākamgad kompleksu izbūvēs, iespējams, ielu atjaunošana būs realizēta, bet sporta kompleksa vēl nav, un tā celtniecības laikā saremontētās ielas atkal dabū “ciest”.
Uz jautājumu par virkni citu katastrofālā stāvoklī esošu ielu (piemēram, Tērvetes ielas, Kalnciema ceļa) atjaunošanu pašvaldības pārstāvji norādīja, ka tas lielā mērā atkarīgs no piešķirto valsts un ES struktūrfondu līdzekļu apjoma.
“Ziņas” arī jautāja, kad pilsētā pārtrauks izplatīto praksi, ka vienā gadā ielas atjauno, bet nākamajā atkal rok, kā, piemēram, Mātera un Rūpniecības ielu. Pašvaldības pārstāvji aizbildinājās ar jau minēto ūdensapgādes projektu, savukārt Mātera ielai kaitē tas, ka zem atjaunotā ielas seguma palicis vecais ūdensvads. Konkrētība par saimnieciskāku rīcību un taktikas maiņu pret rakšanas darbiem izpalika.
Amatpersonas piekrita, ka atjaunošanas darbus pabeigt vēlā rudenī nav tas labākais laiks, bet tik gara reiz ir ar iepirkuma procedūrām saistītā birokrātija. Pašvaldība plānojot situāciju uzlabot. Šogad tas gan vēl nenotiks, jo minētajās ielās darbi jāpabeidz līdz gada beigām. Jācer, ka tāpat kā pērn rudens turpināsies līdz janvārim.
Ielāps uz ielāpa, pamatu nemana
SIA “Kulk” valdes priekšsēdētājs Gunārs Bubulis atzina, ka līdzekļu trūkuma dēļ ielu uzturētāji spiesti darboties “ugunsdzēsēju” režīmā. Proti, veikt bedrīšu remontu, kas faktiski par tādu nav saucams, jo neatbilst šai tehnoloģijai, kad uz noteiktu ielas garumu ir zināms skaits bedrīšu, kas tiek izfrēzētas un pēc tam aizpildītas. Jelgavā ielas ir vienās plaisās, bedres aizber, bet plaisas paliek, tajās laika apstākļu ietekmē turpina veidoties jaunas dangas… Uz jautājumu, vai objektīvas informācijas atspoguļošanas nolūkā pašvaldībai apkopoti dati arī par asfaltētajām ielām, kas tādas vairs nav (jo uz tām ir tikai ielāpi) pašvaldības pārstāvji atzina, ka tādi dati esot. Taču žurnālistiem tie netika atklāti.
Neatbilstības ar naudas summām
Preses konferences laikā vairākkārt nācās konstatēt neatbilstības dažādu ciparu lietošanā, runājot par vieniem un tiem pašiem jautājumiem. Piemēram, A.Rāviņš minēja, ka ūdensapgādes projekta laikā uzrakti 50 kilometri ielu, lai gan ūdensvadu un kanalizāciju paredzēts atjaunot tikai 20 kilometru garumā. Dažādi runātāji katrs citādi raksturoja Jelgavas ielu izbūves laiku. Vienam tās veidotas 70. – 80. gados, otram – desmit gadu agrāk, vēl citam – 50. – 60. gados.
Neskaidrības radās arī ar naudu. Pēc budžeta apstiprināšanas tika pausts, ka šogad ielu sakārtošanai atvēlēs trīs miljonus latu. Uzaicinājumā uz preses konferenci figurēja, ka šogad pašvaldība ielās plāno ieguldīt 6,5 miljonus. Savukārt izsniegtajos materiālos bija norādīta vēl trešā summa – 4,6 miljoni latu. Par neskaidrībām ar līdzekļiem īsti pārliecinošu atbildi neizdevās saņemt. Tika pausts, ka zem katras atsevišķās summas varētu būt dažādi darbi. Piemēram, lielākajā summā iekļauts Rīgas ielas remonta turpinājums. Aprēķinos, iespējams, iekļauta grants seguma ceļu piebēršana un citi darbi.
G.Bubulis piekrita aizrādījumam, ka uzņēmumam jādomā par darba kultūru, lai pēc bedru labošanas uz ielām nepaliktu asfalta šķembas un citi grubuļi. Viņš arī norādīja uz kadru problēmām. Proti, ielu uzturēšana salīdzinājumā ar izbūvi naudas ziņā nav tas izdevīgākais darbs. Tālab pērn daļu darbinieku ar lielākām algām pārvilinājuši radniecīgi Rīgas uzņēmumi. Vēl vairāk par ceļiniekiem G.Bubulis nobažījies par sētnieku trūkumu. Vienīgā izeja varētu būt mehanizētas tehnikas iegāde ietvju uzturēšanai. A.Baļčūns uz to steidza iebilst, ka pilsētas ietvju sakārtošanā būtu jāiegulda vismaz miljons latu, lai tās varētu uzkopt mehanizēti.
