Vai nekustamā īpašuma pircēji būtu jāatbrīvo no līdzdalības maksājuma.
Vai nekustamā īpašuma pircēji būtu jāatbrīvo no līdzdalības maksājuma
Aivars Kalniņš IK “Jēkabs”:
Kredītu neņem
valdībā, bet bankāJāsāk ar to, ka klients kredītu neņem valdībā, bet bankā. Valdība var pieņemt tādu vai citādu kārtību, bet, ja procesu tā neietekmē, tad šī kārtība jāatceļ. Ir zināms, ka pat laikā, kad pirmā iemaksa nebija obligāta, bankas tik un tā, ievērtējot riskus, to brīvi noteica pašas – 10, 20, 50 procentu vai arī vispār atteica kredītu. Potenciālo pircēju daļā pirmās iemaksas esamība gan zināmu atbirumu radīja, jo ne jau visiem cilvēkiem ir brīvi naudas līdzekļi, lai veiktu šos līdzdalības maksājumus. Tagad vairāk pērk tie, kuriem īpašums vajadzīgs pašiem, nevis ar nolūku vēlāk pārdot par augstāku cenu. Realitātē līdzdalības maksājums ir un būs, un tā ir visur. Tirgu sašaurina arī izziņu pieprasīšana par ienākumiem, bet tas nav jāuzskata par kaut ko sevišķu, jo ir valstis, kur šāds dokuments jāiesniedz pat īpašumu īrējot.
Ingrīda Jakušonoka LLU profesore:
Nepieciešama gudra atruna
Uz to raugos ļoti pozitīvi, jo šādas iemaksas esamība mājsaimniecībās pilnībā apturēja to projektu realizāciju, kas saistīti ar remontu un renovāciju. Tam nepieciešami 80 – 150 tūkstoši latu, un desmit procentu ir vērā ņemama summa. Arī tiem, kuri vēlas iegādāties sev mājokli, bez pirmās iemaksas to būtu vieglāk izdarīt.
Nezinu gan, vai tirgū atkal neuzdarbosies spekulanti, būtu nepieciešama kāda gudra atruna, kas ierobežotu tālākpārdošanu. Iepriekš līdz ar obligātās pirmās iemaksas ieviešanu bija redzams, ka problēmas radās pārpircējiem – daudzās jaunajās mājās 30 procentu dzīvokļu stāvēja tukši, jo starpnieki nespēja tos pārdot tālāk. Taču, ņemot vērā pašreizējo situāciju ekonomikā, prognozēju, ka bankas, lemjot par kredītu izsniegšanu, būs ļoti piesardzīgas un neaizdos naudu spekulatīviem darījumiem.
Andris Vilks SEB bankas galvenais ekonomists:
Ierobežojums nesasniedza mērķi
Iepriekš noteiktais ierobežojums par desmit procentu pirmo iemaksu nesasniedza mērķauditoriju, jo tobrīd tirgū spekulatīvo darījumu jau bija samērā maz. Toties tas bija apgrūtinājums tiem, kuri vēlējās iegādāties savu pirmo mājokli, jo pie šādas inflācijas motivēt cilvēkus krāt ir ļoti grūti. Agrāk izsniegto hipotekāro kredītu apjoms ik mēnesi palielinājās par septiņiem procentiem, bet pēc prasības par pirmo iemaksu ieviešanas tas ar laiku noslīdēja pat zem viena procenta.
Domāju, obligātās iemaksas atcelšana būtu labs jauno ģimeņu atbalsts, jo valsts mērogā tāda stimulēšana kā pārējās Baltijas valstīs pie mums diemžēl nenotiek.
Taču jāsaprot – tas, ka likumā nav noteikta obligātā iemaksa, nenozīmē, ka banka to neprasīs, skatīsim katru gadījumu individuāli. Tomēr nekādu šoku un tirgus pārpludinājumu ar banku līdzekļiem neparedzu, jo patlaban ekonomiskā situācija pasaulē mainījusies.
