Šodien vārdadiena Andriem (Jelgavā un rajonā 229), Andrejiem (115) un Andrieviem (2).
Šodien vārdadiena Andriem (Jelgavā un rajonā 229), Andrejiem (115) un Andrieviem (2).
4. vidusskolas skolotājs Andris Šmits pedagogs ir jau 41. gadu. Humoru mīlošais, taču reizē arī prasīgais vīrs palicis labā atmiņā septiņām izaudzinātajām klasēm un vairākiem tūkstošiem skolēnu, kuriem mācījis fiziku.
4. vidusskolā viņš strādā no 1968. gada.
No kurienes nāk viņa mazliet ironiskais un smaidīgais skatījums uz dzīvi? No vienas puses, viņa optimisms, šķiet, ir dabas dots, taču, no otras, – A.Šmits ir piedzīvojis daudz grūtākus laikus, un varbūt arī tādēļ viņam, dzejnieka vārdiem runājot, sīkumi vairs neliek ciest. 1949. gada 25. martā viņu deviņu gadu vecumā kopā ar vecākiem izveda no Valmieras rajona Idus pagasta uz Amūras apgabalu Krievijā. Tur gan klājies labāk nekā Sibīrijā izsūtītajiem. Grūti bijis pierast vienīgi pie aukstajām ziemām. Piemēram, vietējie kolhoznieki pienu veduši audekla maisos – sasalušu ledū.
1955. gadā Andris atgriezās Latvijā, vecāki – divas ziemas vēlāk. Pabeidzis Mazsalacas vidusskolu, viņš iestājās Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Saņemot augstskolas diplomu, bijusi doma palikt Rīgā, kur, starp citu, viņam bija arī vieta universitātes volejbola komandā. Taču sanāca pārpratums, un jauneklis sadales komisijai pateicis: “Nu tad sūtiet mani vienalga kur!” Ja vienalga, tad iznāca tā patālāk gan no vecākiem Mazsalacā, gan arī no Rīgas, proti, Ugālē. Taču tur viņam liktenīgi gadījās satikt Rotu, ar kuru kopā drīz jau būs nodzīvoti četrdesmit gadu. Vārdadienā skolotājs Šmits būs kopā ar kundzi, meitas ģimeni, mazbērniem. Tāda kopābūšana viņam dzīvē ir priecīgākie brīži.
