Ar laikraksta «Zemgales Ziņas» starpniecību Rāviņa kungam vairākkārt lūgts atbildēt uz jautājumu, ar ko «Dalkia» ir labāka par Cukurfabriku.
Ar laikraksta «Zemgales Ziņas» starpniecību Rāviņa kungam vairākkārt lūgts atbildēt uz jautājumu, ar ko «Dalkia» ir labāka par Cukurfabriku. To zināt griboši ir vairāk nekā 900 Jelgavas iedzīvotāju, kas ar saviem parakstiem apliecinājuši vēlmi saņemt siltumenerģiju no Jelgavas Cukurfabrikas.
Ir pagājuši vairāki mēneši, bet Rāviņš klusē. Likās neticami, ka Domes galva savus vēlētājus netur pat par atbildes vērtiem. Un, lūk, izlasot 19. oktobra rakstu «Siltumtīkli un Cukurfabrika sāks izlīguma sarunas», kļūst skaidrs, ka Rāviņa kungam nemaz nav ko atbildēt. Izrādās, ka Cukurfabrikas siltumenerģijas ražošana izmaksā vismaz trīs reizes lētāk nekā STU, turklāt, ja patērētāju skaits palielinātos, tā būtu vēl lētāka. Protams, ka patērētāji priecātos.
Bet ko varam sagaidīt no STU? Kaut arī katlumāju uzlabošanai izlietoti vairāki miljoni latu, salīdzinot ar Cukurfabriku, STU ražotā siltumenerģija ir neticami dārga. Kā zināms, «Dalkia» maksu par siltumu nesamazinās, bet, iespējams, paaugstinās, ja celsies gāzes, ūdens vai elektrības tarifi.
Tādēļ jo vairāk ir neizprotama Domes nevēlēšanās sadarboties ar Cukurfabriku siltumapgādes jomā. Tā vien liekas, ka Siltumtīklu tiesāšanās ar to ir mēģinājums atbrīvoties no nevēlama konkurenta. Ja Cukurfabrika, pēc STU domām, ir parādā uzņēmumam vairāk nekā miljons latu, tad cik miljonus STU ir parādā patērētājiem, pārdodot Cukurfabrikas siltumenerģiju 2,5 reizes dārgāk!
Cienījamie siltuma patērētāji, varbūt ir pienācis laiks apvienoties un vērsties tiesā, ņemot par pamatu visas STU nelikumības?
