Gaidīsim Tivoli parka līdzinieku!
Gaidīsim Tivoli parka līdzinieku!
Pēc publikācijas par daļas Pasta salas zemes un ēkas nodošanu privatizācijai par “sviestmaizi” nomniekam, zemnieku saimniecības “Upeslīči atpūtai” saimniekam, bijušajam VID Zemgales reģionālās iestādes vadītājam pašvaldības Īpašuma privatizācijas komisijas priekšsēdētājs ar atklātas un citātu pērlēm bagātas vēstules palīdzību meklēja aizstāvību “Delfos”.
Savukārt gada pēdējā mēnesī, kad par smieklīgu cenu arī citiem privatizētgribētājiem tika objekti, kā ceturtdienas “Ziņās” aprakstītā beļģu investoram iznomātās zemes atdošana par nepilnu pusotru latu kvadrātmetrā Aviācijas ielā, noskaņas bija mainījušās. Arī Domes sēdē izskanējuši atzinumi, ka tāds nu reiz ir partiju lobiju, nevis pašvaldību iedzīvotāju interesēs simts gudro prātu pieņemtais Privatizācijas pabeigšanas likums. Attiecībā uz Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta Privatizācijas nodaļas vadītāja Kaspara Lores pausto, ka likumā nav norādes, kas aizliegtu pašvaldībai noteikt sava īpašuma cenu, tā palikusi savās pozīcijās. Proti, likuma dēļ pašvaldības rīcība ir ierobežota.
Ir jau tā, ka likumdevēji mūsu valstī likumus tā samudžinājuši, ka pat juristiem nākas mežģīt smadzenes, lai, savas taisnības pierādīšanas spējas apliecinot, pārspētu pretinieku.
Domes sēdē arī izskanējis, ka privatizāciju atteikt nevar, bet Lielo pilsētu asociācija rosinās grozīt likumu. Tā kā mūsu Domes priekšsēdētājs rotācijas kārtībā bija pie tās vadības grožiem, nav saprotams, kāpēc asociācija to nav izdarījusi tūlīt pēc Pasta salas precedenta jūnijā. Kāpēc par to runā tad, kad privatizācijas “vilciens” jau aizgājis? Tā kā Domes vadības partija pārstāvēta arī iepriekšējās un pašreizējās valdības koalīcijā, ja būtu patiesa ieinteresētība, iespējams, kaut ko arī izdotos sasniegt. Bet tagad grozījumiem vairs nav jēgas. Atliek gaidīt, kad Pasta salā taps Jura Zahārova pilsētniekiem solītais Tivoli atpūtas parka līdzinieks.
Turpmākie citu objektu privatizācijas interešu pavērsieni liecinājuši arī par savulaik norādīto saistību ar zināmām “ložām”, ko maija beigās pašvaldības pārstāvis dēvēja par mistiskiem “Ziņu” rakstu sacerētājas izdomājumiem.
P.S. Saistībā ar beļģu investoriem, “Ziņas” saņēma informāciju, ka ar norādi par zemes tālākpārdošanu trāpīts “naglai uz galvas”. Arī ieteikts, sazinoties ar firmas pārstāvi Latvijā, neatklāt zvanītāja saistību ar avīzi, bet it kā pārstāvēt zemes pirkšanā ieinteresētu personu.
Vēsturiskais bruģis – vēstures grāmatām
Kamēr Jelgavas pašvaldība pavasarī iedzīvotājiem un plašsaziņas līdzekļiem pārliecinoši apgalvoja, ka projektā “Ūdenssaimniecības attīstība Jelgavā” vairākās ielās izņemto vēsturisko bruģi kārtīgi glabājot, “Ziņas” jūnija sākumā atklāja, ka akmeņus par pusotru latu gabalā var iegādāties jebkurš interesents.
Projektā rakšanas darbi visu šo gadu tika veikti piecās ielās ar bruģa segumu – Vārpu, Ausekļa, Pavasara, Skolas un Vecpilsētas. Kopumā noņemts un atpakaļ solīts uzlikt akmeņus vismaz 8500 kvadrātmetros seguma. Skolas ielā tas demontēts 1265 kvadrātmetros, un tieši tur atklājās iespējama nelikumīga akmeņu tirgošana. Lai gan pašvaldība sacīja, ka firmām teikts noņemto segumu rūpīgi glabāt un sargāt, nekāda līguma nav bijis. Bruģis vienkārši sakrauts kaudzēs un apbērts smiltīm. Pēc neilga laika krāvumu apjomi manāmi samazinājās. Gan darbu ģenerāluzņēmēja firma YIT, gan pašvaldība solījusi, ka visās ielās (izņemot Pavasara, kur klāja asfaltu) akmeņus atlikšot. Vārpu ielā to aizvien nav, citur darbi apšaubāmā kvalitātē.
Kukulis vai tikai pārpratums?
Viens no šā gada plašāk izskanējušiem skandāliem ir Jelgavas slimnīcas ārstam Jurim Dārzniekam piemērotais aizdomās turamā statuss par iespējamo kukuļņemšanu no pacienta.
Novembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās turamā statusu piemērojis Jelgavas pilsētas slimnīcas ārstam LOR speciālistam Jurim Dārzniekam, kas, kā liecina izmeklēšanā savāktā informācija, no pacienta pieprasījis 100 latu par operāciju.
KNAB 8. novembrī sāktā kriminālprocesa laikā iegūtā informācija sniedz pietiekamu pamatu uzskatīt, ka Jelgavas ārsts, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras, no pacienta apzināti prettiesiski pieprasīja un pieņēma 100 latu par operāciju. To, ka minētais fakts nav nekāds jaunums, tikai “beidzot nācis klajā”, apliecinājušas arī gandrīz 70 lasītāju atsauksmes internetā gan “Zemgales Ziņu” mājas lapā, gan portālā “Delfi”, kā arī vairāki redakcijā saņemtie telefona zvani. Iedzīvotāji pat gatavi tiesā liecināt par J.Dārznieka nelikumībām, ar ko saskārušies ārstējoties. Līdz izmeklēšanas beigām Jelgavas ārstam piemērots drošības līdzeklis, un viņa vaina tiks noskaidrota tiesā. J.Dārznieks līdz tai komentārus presei attiecies sniegt.
Pusgadu pēc varas maiņas Līvbērzē
Līdz šim četrreiz ievēlētā Līvbērzes pagasta Padomes priekšsēdētāja Nellija Empele augusta beigās tika atbrīvota no amata. Padomē bija notikusi politisko spēku pārgrupēšanās, ko liela daļa iedzīvotāju uztvēra kā “galma apvērsumu”. Jaunā pagasta priekšsēdētāja Ilze Vītola atzīst, ka darba ir ļoti daudz un par dzīvi sūdzēties nevar.
N.Empele patlaban ir bezdarbnieces statusā. Atskatoties uz pārdzīvoto, viņa saka: “Šogad man lielākā vilšanās bija saistībā ar konkrētiem cilvēkiem. Atstādināšana no amata bija smaga skola, kas iemācīja uzmanīgāk izvērtēt līdzcilvēkus. Esmu gandarīta, ka Latvijai saimnieciski grūtajā pārmaiņu laikā Līvbērzē izdevās saglabāt kultūras namu, izveidot vakarskolu, vidusskolu, dzīvojamo namu centrālapkuri, radīt garīgas vērtības.” Tuvojoties valsts neatkarības dienai, trīs mēnešus pēc atlaišanas, N.Empelei tika pasniegts Jelgavas rajona Padomes augstākais apbalvojums Atzinības raksts. Savukārt pagasta deputāte Aizupes pamatskolas direktore Klāra Stepanova tika nominēta “Latvijas lepnumam”.
Sesavā Ziemassvētku miers
Šogad “Zemgales Ziņu” mājas lapā internetā visplašāk apspriestā ziņa, kas radīja 266 atsauksmes, bija novembrī notikusī kādreizējā jau pensionāra statusā esošā Sesavas pamatskolas direktora Andra Stašāna atjaunošana darbā. Viņš to panāca, tiesā iesūdzot Sesavas pagasta Padomi, kas, pārkāpjot vairākus punktus darba likumdošanā, direktoru no amata bija atbrīvojusi 2005. gada vasarā. Pēc tam pusotru gadu skolu vadīja Ruta Dišereite, kas nu pēc vecā direktora atgriešanās kļuvusi par bezdarbnieci.
Lielais atsauksmju skaits liecināja par saspīlēto gaisotni skolā. To vajadzētu uzlabot rajona Izglītības pārvaldes un Valsts izglītības inspekcijas pārbaudei, kas notika decembra otrajā pusē. Rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle sola ar pārbaudes rezultātiem Sesavas pagasta Padomes deputātus un sabiedrību iepazīstināt 16. janvārī. Pēc viņa teiktā, kopš A.Stašāna atgriešanās direktora amatā no darba atbrīvota viena skolotāja, bet viena no iepriekšējās direktores vietniecēm atbrīvota no administratīvā darba un kļuvusi par skolotāju. Cerīga vienprātība bija vērojama Sesavas pagasta laikraksta Ziemassvētku numurā, kur labus vēlējumus izteica gan jaunais vecais direktors, gan skolotāja, kas nav viņa piekritēju vidū.
Naudīgs amats un dāsni ziedojumi
“Ziņu” publikācijā jūlijā “Kur partijas ņem naudu” atspoguļoti jelgavnieku, galvenokārt partiju aktīvistu, ziedojumi dažādām politiskajām partijām. Viņu vidū bija arī Kārlis Boldiševics un Rasma Boldiševica. KNAB apkopotā informācija liecina, ka K.Boldiševics, kas pilsētā plašāk pazīstams kā sabiedriskās organizācijas “Vecāki Jelgavai” pārstāvis, pērn no 18. janvāra līdz šā gada maija beigām Latvijas Zemnieku savienībai (tāds partijas nosaukums figurēja KNAB mājas lapā), ziedojis 19 785 latus. Savukārt viņa radiniece ar pieticīgu atalgojumu pa divām reizēm pērn saziedojusi 2900 latu.
Latvijas iedzīvotāju apvienības Jelgavas nodaļa rakstīja vēstuli KNAB ar jautājumu, kur šādu naudu, lai ziedotu partijai, ņēmis pieticīgs pilsētas iedzīvotājs. Tajā izskanēja pieļāvums, ka, visticamāk, šādi tā tiek pārpumpēta pie varas esošās partijas kasē, jo ap šo laiku K.Boldiševics norīkots par valdes locekli akciju sabiedrībā “Ventspils nafta”. Līdz šā posteņa ieņemšanai viņš ar ziedojumiem savai partijai neizcēlās. Tas rada aizdomas, ka K.Boldiševics šajā amatā norīkots tieši šim mērķim. Iespējams, iepriekšējais valdes loceklis, Jelgavas domnieks Voldemārs Strīķis nav attaisnojis partijas uzticību. Proti, iepriekšējo gadu amatpersonas deklarācijas un arī informācija KNAB mājas lapā liecina, ka viņš partijai ik gadu ziedojis ap 1000 latu. Savukārt K.Boldiševics to darījis ar vērienu. To, ka viņš gozējas partijas labvēlības saulītē, liecina aktīvā dalība pēdējās valdības veidošanā līdzās lielo pilsētu vadītājiem. Kuluāros izskanējis pieņēmums, ka Boldiševica kungs sācis “gatavot augsni”, lai kā nākamais ieņemtu Jelgavas Domes vadītāja posteni.
KNAB veikusi pārbaudi, un saņemtajā atbildē atzīts, ka K.Boldiševica un R.Boldiševicas rīcībā nav konstatēts likumpārkāpums vai interešu konflikts.
