Kā ikkatra apdzīvota vieta ar kaut ko ir slavena, tā slavens ir arī mūsu pagasts. Ievērojamas var būt šīs apdzīvotās vietas celtnes, dabasskati utt., un slava var būt gan pozitīva, gan negatīva.
Kā ikkatra apdzīvota vieta ar kaut ko ir slavena, tā slavens ir arī mūsu pagasts. Ievērojamas var būt šīs apdzīvotās vietas celtnes, dabasskati utt., un slava var būt gan pozitīva, gan negatīva. Mūsu pagasts ir izskanējis ne tikai rajona, bet visas Latvijas mērogā ar savu saimniekošanu jeb priekšsēdētāju saimniecisko darbību.
Jau deviņdesmito gadu vidū toreizējā priekšsēdētāja G.Sproģa kunga dēļ pagasta naudas maks dabūja triecienu, kuru jūtam līdz šim brīdim. Pagasts nokļuva Ls 45 000 lielā parādu jūgā bankai. Ne jau viens Sproģa kungs to visu kaldināja, bija arī līdzzinātāji un atbalstītāji.
Pēc 1997. gada vēlēšanām pagastu sāka vadīt I.Stepēna kungs. Četros gados, «veiksmīgi vadot pagastu» (Stepēna kunga vārdi), tas iedzīvojās Ls 188 000 lielos parādos. Neņemot vērā tādu parādu nastu, iedzīvotāji, uzklausot aģitatoru varenos solījumus, Stepēna kungu ievēl atkārtoti par pagasta priekšsēdētāju. Vēlētāji jau nezināja pagasta finansiālo situāciju. Pēc 2001. gada vēlēšanām pagasta Padomē ar Stepēna kungu priekšgalā izveidojās «lieliskais piecinieks». Par Padomes «veiksmīgu» turpmāko darbību varētu nešaubīties, ja vien pagasts nebūtu nonācis līdz pamatīgam bankrotam. Jūs jau lasījāt 6. oktobra «Zemgales Ziņās» rakstu «Cenās sāk finansu stabilizāciju». Tajā minēta pagasta Padomes parādu summa, kas veido 27,6 procentus no mūsu pašvaldības budžeta ieņēmumiem. Pagasta budžeta ieņēmumi ir Ls 430 000, bet parāds Ls 188 000 krietni pārsniedz 27,6 procentu robežu, tuvojoties jau 50 procentu robežai.
Stepēna kungs kā ļoti līdzsvarots cilvēks par šeit minētajiem skaitļiem un situāciju, kurā nonācis pagasts, daudz neuztrauktos, ja vien īpašo uzdevumu ministrs valsts reformu lietās nebūtu viņam atgādinājis, ka nevar tik «veiksmīgi» saimniekot. Šajās dienās pagasta Padomes uzaicināta firma izstrādā pagasta finansu stabilizācijas projektu. Var jau būt, ka kāds no Cenu iedzīvotājiem pajautās Stepēna kungam, kāpēc pagasta speciālisti nestrādā pie stabilizācijas projekta.
Kā zināms, mums ir divi grāmatveži, finansiste ekonomiste, pagasttiesas priekšsēdētāja, bet, kad ir nepieciešams izstrādāt pagasta finansu stabilizācijas projektu, izrādās, ka pagastā nav zinošu speciālistu. Šā gada janvārī un februārī Stepēna kungs sūta uz kursiem «Projektu praktiskā vadīšana» pagasttiesas priekšsēdētāju U.Jēkabsoni, tērējot nodokļu maksātāju naudu – Ls 200. Kāds gan labums no tā ir pagastam? Stabilizācijas projekts pagastam izmaksās Ls 2000. Lūk, tā mēs saimniekojam. Tie ir tikai nelieli Stepēna kunga darbības ieskicējumi.
Var jau saprast, kāpēc Stepēna kungs lūdz pabalstu par 2000. gadu savas veselības uzlabošanai. Šo lūgumu atbalsta Rozīša kungs, akceptējot iesniegumu, kaut gan tam bija jānonāk līdz deputātu Padomei, kas arī lemj par to. Nav jābrīnās, ka Rozīša kungs ir deputāts ar lielu stāžu, viņš veiksmīgi sadarbojas ar visiem priekšsēdētājiem.
Finansu stabilizācijas projekts būs, bet vai tas dos vēlamo rezultātu? Pēdējā laika notikumi rāda pretējo ainu, proti,
1999. gadā tiek likvidēts pašvaldības īpašumu apsaimniekošanas uzņēmums «TOP». Pagastam rodas izdevība ar Zviedrijas valsts atbalstu, kā arī paša pagasta ieguldījumiem Ls 15 000 apmērā Ānes ciematā pārbūvēt siltumtrasi, katlumāju, sākot apkures vajadzībām izmantot dabasgāzi. Šajā laikā pagasta pašvaldība, nerīkojot konkursu, nodod savu īpašumu apsaimniekošanai Ānes ciematā SIA «Āne – EP», bet Brankās un Jaunpēterniekos – SIA «Ūdenslāse». Bet ko no tā iegūst iedzīvotāji, pagasts? Tā, piemēram, SIA «Āne – EP» pieprasa no iedzīvotājiem par apkuri maksāt 0,55 Ls/m² – tas ir 1998. gada izcenojums.
Ciemats ir ieguvis efektīvu apkures sistēmu, bet SIA «Āne – EP» – sev peļņu 11,5 procentu apmērā par apkuri, 20 procentu peļņu par ūdensapgādi un kanalizāciju.
Cenu pagasta Vides aizsardzības, tautsaimniecības un komunālo jautājumu komiteja šos izcenojumus neapstiprināja, bet tos akceptēja «lieliskais piecinieks». Pēc komitejas aprēķiniem, par siltumu Ānes ciematā jāmaksā 0,405 Ls/m². 2001. gada 25. septembrī Cenu pagasta Padomes sēdē «lieliskais piecinieks», pat nepaņemot rokās aprēķinus, vienbalsīgi apstiprināja 1998. gada apkures sezonas tarifu jaunajai apkures sezonai. Kaut gan likumdošanā paredzēts tarifu noteikt pēc iepriekšējās sezonas apkures audita datiem. Tādu saimnieciskās darbības piemēru mūsu pagastā ir daudz.
