Laura Asarīte māca vācu studentiem Eiropu un «Skalus» nomainījusi pret Flensburgas Baha kori.
No Vācijas Latvijā uz trim koncertiem vakar ieradās Flensburgas Baha koris diriģenta un ērģelnieka Matiasa Janca vadībā. Viesus no Šlēsvigas -Holšteinas zemes kopā ar kamerorķestri «Concerto Farinelli» varēs dzirdēt rītvakar pulksten 19 Rīgas Domā, 29. jūnijā pulksten 19 Cēsu Sv.Jāņa baznīcā un 30. jūnijā pulksten 18 Dubultu evaņģēliski luteriskajā baznīcā.Viena no Flensburgas koristēm gan izbrīvējusi laiku un atbraukusi dažas dienas agrāk par kolēģiem, tāpēc pēcjāņu pēcpusdienu dzimtās Jelgavas centrā Laura Asarīte varēja veltīt sarunai ar «Ziņām».Par Lauru «Jelgavas Valsts ģimnāzijas Avīzē» rubrikā «Absolventi ārzemēs» pirms gada rakstīja Anna Pastare. Gada laikā gan viņas karjerā šis tas mainījies. «Maģistra programmu Eiropas studijās, par ko kolēģe toreiz rakstīja, esmu absolvējusi. Tāpēc nu vairs nav pastāvīgi jābraukā no Flensburgas Universitātes Vācijā uz Dienviddānijas Universitāti Zonderborgā, kā tas bija iepriekš, mācoties pārrobežu maģistra programmā. Nu esmu ieguvusi humanitāro un sociālo zinātņu maģistra grādus un jau gandrīz gadu strādāju Flensburgas Universitātē,» stāsta jaunā pētniecības asistente L.Asarīte. «Rakstu arī doktora darbu un mācu studentiem Eiropas Savienības ārpolitiku un diplomātiju.»
– Gribēju jautāt tradicionāli «visgudrāko» jautājumu – kad plāno atgriezties Latvijā, bet tava atbilde par doktorantūru izsita no sliedēm.
Jā, man piedāvāja palikt Flensburgā un pabeigt doktora studijas. Domāju, ka tāda iespēja jāizmanto. Tāpat kā līdzīgas iespējas – arī Vācijā nenokļuvu uzreiz, vispirms bija studijas Rīgas Stradiņa universitātē un ERASMUS apmaiņas programma, vispirms Francija, tad Flensburga.Tā kā tagad pat neņemos atbildēt, kad tieši atgriezīšos Latvijā. Man gan ir limitēts līgums – uz trim gadiem. Jūlija beigās noslēgsies mans pirmais doktorantūras mācību gads, tas nozīmē, ka tūlīt pēc Dziesmu svētkiem jāsteidzas atpakaļ uz Flensburgu, jāpabeidz lekciju cikls un jāpieņem eksāmeni.
– Uzaicinājums palikt doktorantūrā, protams, ir liels gods, bet ko dara tavas studiju programmas parastais gala produkts?
Vai nu darbs Eiropas institūcijās Briselē, vai, atgriežoties savā mītnes zemē, kādā no ministrijām vai citām valsts institūcijām. Arī nevalstiskajās organizācijās vai firmās, kur darbs saistīts ar Eiropas finansējumu.
– Šajā reizē atbrauci uz Latviju, izmantojot Flensburgas Baha kora viesturneju. Pēc koncertiem Rīgas Domā, Cēsīs un Dubultos uzkavēsies dzimtenē vai arī darbi un mācības sauc tālāk?
Atklāti sakot, tā bija ļoti laba izdevība, lai nokļūtu Dziesmu svētkos. Šoreiz gan tikai klausītājas un skatītājas lomā. Tas būs pat nedaudz savādi, jo kopš piektās klases vienmēr esmu bijusi dalībnieku skaitā – gan skolēnu, gan pēcāk arī lielajos svētkos, tā ka uzreiz pat neņemos saskaitīt, cik svētkos esmu piedalījusies.
– Tas, ka Flensburgas Baha koris uzaicināts piedalīties garīgās mūzikas koncertā Rīgas Domā, Cēsīs viesosieties ikgadējā Cēsu mākslas festivāla laikā, bet Dubultos jūsu kora koncerts iekļauts ērģeļmūzikas festivāla «Vox angelica 2013» oficiālajā programmā, liecina par kolektīva nopietnību. Varbūt jūsu kori var saukt par profesionālu kolektīvu?
Profesionāļi neesam, bet es teiktu, ka tik tuvu profesionālam līmenim, cik nu vispār neprofesionāls kolektīvs var būt. Parasti uzstājamies tikai ar profesionāliem solistiem un profesionālu orķestri, bet pats koris sastāv no skolotājiem, mediķiem un citu profesiju pārstāvjiem. Flensburgas koris dibināts 2006. gadā, tam ir ārkārtīgi gara un cienījama vēsture. Nu jau vairākus gadu desmitus, kopš 1975. gada, Flensburgas Baha kora vadītājs ir profesors Matiass Jancs. Studējis mūzikas zinātni, baznīcas mūziku, dziedāšanu un diriģēšanu. Par nopelniem Dānijas un Vācijas sadarbībā 2012. gadā Dānijas karaliene Margarēte II viņam piešķīra «Danneborg» Bruņinieka ordeni. Ar Flensburgas Baha kori 2013. gadā saņēmis arī Johannesa Brāmsa balvu, ko piešķir Šlēzvigas-Holšteinas Brāmsa biedrība.Mūsu diriģents ir arī slavens ērģelnieks, un pirms vairākiem gadiem festivālā «Ars Baltica» spēlējis Rīgas Doma ērģeles. Tad viņam radās liela vēlēšanās te reiz koncertēt ar Flensburgas Baha kori. Nu šis sapnis ir piepildījies, un jau rītvakar dziedāsim te. Kopā ar kamerorķestri «Concerto Farinelli».
– Vai Bahs kora nosaukumā nozīmē, ka atskaņojat tikai Baha mūziku?
Nē, iestudēti daudzi nozīmīgi kora literatūras darbi. Arī šoreiz turnejas sākotnējā variantā bija iekļauti Mendelszona un Vāgnera darbi, bet beigās dažādu iemeslu dēļ palikām tikai pie Baha.Vēl ir tāda īpatnība, ka Flensburgas Sv.Marijas baznīcā dievkalpojumos regulāri atskaņojam Baha attiecīgajai svētdienai komponētās kantātes.
– Tad esat tāds kā šīs baznīcas koris?
Parasti sanāk, ka mēs koncertējam šajā baznīcā, bet īsts baznīcas koris tādā kā draudzes kora izpratnē neesam gan. Kopā esam ap 120 koristu, un vienam dievkalpojumam tas varbūt pat būtu «par stipru». Turklāt jāņem vērā, ka mūsu vidū ir dažādām reliģiskajām konfesijām piederīgi cilvēki. Uz Latviju esam atbraukuši ap simtu, plus vēl orķestris «Concerto Farinelli» – divpadsmit cilvēku, kas spēlē vēsturiski autentiskus instrumentus.
– Vai tavi vācu kora kolēģi arī uzkavēsies Dziesmu svētkos?
Nē, Flensburgas koris atbraucis vien uz piecām dienām, tā ka paspēs tikai uz atklāšanu. Dzirdēju, ka Latvijas pilsētās un novados pašā svētdienas pusdienlaikā tiks svinīgi pacelts Dziesmu svētku karogs, domāju kora kolēģiem parādīt šo svinīgo brīdi Jūrmalā. Nu, un vēl tas, ko pirmdienas rīta pusē izdosies izjust no svētku atmosfēras Vecrīgā.
– Kāds varētu būt vācieša skatījums no malas – vai latvieši nav nedaudz «pasisti» ar saviem Dziesmu svētkiem?
Es, domāju, ka ne. Vācijā nav ne tādu tautas dziesmu, ne tautas tērpu tradīciju. Nav arī tādu tautas deju. Vācijā un, protams, arī manā korī, jau zina, ka dziedāšana Latvijā ir nacionālais sports. Var pasmaidīt, bet es domāju, ka tas arī fascinē, un viņiem ir tāda neliela skaudībiņa, ka tik mazai tautiņai kā latvieši vai ik skolā ir pa korim un vai ik pagastā pa deju kolektīvam.Diemžēl pašu lielāko svētku kulminācijas sajūtu viesi neredzēs, jo arī diriģentam Matiasam Jancam jau pēc dažām dienām ir ērģeļmūzikas koncerts Flensburgā.
– Bet pašai aizraušanās ar mūziku sākās ar Jelgavas Valsts ģimnāziju un kori «Skali»?
Ar kora mūziku jā, bet esmu arī tepat Jelgavas Bērnu mūzikas skolā mācījusies spēlēt vijoli.«Skalos» esmu kopš laikiem, kad tos vadīja diriģente Gunta Paškovska, un korī dzīvoja puse no mūsu klases. Pēc ģimnāzijas kādu laiku esmu dziedājusi Rīgas Stradiņa universitātes korī «Rīga», vēl kā absolvente devusies līdzi «Skaliem» uz Franciju, bet tad sākās studijas un dziedāšana Flensburgā.
– Vai nekad gribējies nodarboties ar mūziku nopietni? Pirmajā vietā Eiropa un tikai tad dziedāšana?
Eiropa ir darbs, un dziedāšana man ir lieliska atpūta. Man ļoti patīk mans darbs, bet dziedāšana nopietnā korī arī nav nekāda dīkā slaistīšanās.
– Flensburgas Baha korī noteikti neiznāk paslaistīties. Droši vien esi dzirdējusi arī dažādos viedokļus par mūsu Dziesmu svētku repertuāru – dažiem tas šķiet parastam amatierkolektīvam neizdziedams, dažam gluži otrādi, ka nevajag visu reducēt uz šlāgermūziku.
Dziesmu svētkos jāatrod zelta vidusceļš. Dziedāt tikai populārās dziesmas – tā nav latviešu dziesmu svētku tradīcija. «Gaismas pils» taču patīk visiem. Un atcerieties, kā bija ar «Aizej, lietiņ!»? No «neizdziedamas» tā, protams, ne bez pūlēm, pārvērtās par ļoti iemīļotu. Tajā ir kaut kas tik ļoti tautisks un vārdos nepasakāms.
– Nenoturēšos nepajautājis speciālistei, vai tik tautiskajai Latvijai maz par katru cenu jāskrien pakaļ tai Eiropai, kaut vai jautājumā par eirozonu?
Nekad neesmu domājusi, ka mēs neesam Eiropā, tas var patikt vai nē, bet mēs jau tur objektīvi esam. ◆
