Pasauli satrauc epizootiskās situācijas pasliktināšanās – jau 34 valstis ir skārusi mutes un nagu sērga.
Pasauli satrauc epizootiskās situācijas pasliktināšanās – jau 34 valstis ir skārusi mutes un nagu sērga. Anglijā vien konstatēts 1300 saslimšanas gadījumu, un speciālisti lēš, ka tur bīstamo kaiti varēs apkarot ne agrāk kā augustā, septembrī.
Slimību apkarot nav viegli
Lai cīnītos pret bīstamo lopu infekcijas slimību, Latvijā, pamatojoties uz Valsts veterinārā dienesta (VVD) rīkojumu par profilaktiskajiem pasākumiem slimības draudu periodā, ieviesti drošības pasākumi – dezopaklāji ostās, lidostās, dzelzceļa stacijās un dezobarjeras robežkontroles punktos.
Likums «Par veterinārmedicīnu» nosaka, ka galvenais mutes un nagu sērgas apkarošanas pasākumu organizētājs ir Valsts veterinārais dienests un tā pakļautībā esošās rajonu veterinārās pārvaldes, iesaistot vēl citas institūcijas. Likuma 35. pants paredz, ka VVD rīkojumus izpilda dzīvnieku īpašnieki sadarbībā ar pašvaldībām.
Mutes un nagu sērga ir grūti apkarojama slimība, jo izplatās bezkontakta ceļā, – ar transporta līdzekļiem, dzīvnieku izcelsmes produkciju un lopbarību. To var pārnēsāt arī cilvēki, dzīvnieki, grauzēji, gājputni un pat vējš. Iespējama pat cilvēku, sevišķi to personu, kas bijušas saskarē ar slimajiem dzīvniekiem, un zīdaiņu saslimšana.
Karantīnu izsludina ar rajona Padomes rīkojumu, bet valstī to dara Ministru kabinets pēc valsts galvenā veterinārā inspektora ieteikuma un zemkopības ministra rīkojuma. VVD ir apstiprinājis mutes un nagu sērgas likvidēšanas instrukciju, kas jāpilda visiem dienestiem. Tā izstrādāta, pamatojoties uz Starptautiskā Epizootiju biroja noteikumiem par slimības diagnosticēšanu, profilaksi un apkarošanu.
Dzīvnieku īpašniekiem jābūt informētiem
Viens no svarīgākajiem slimības apkarošanas pasākumiem ir izziņošana. Jelgavas Veterinārās pārvaldes vadītājs Arnolds Žilvinskis atgādina, ka, rodoties aizdomām par dzīvnieku saslimšanu ar mutes un nagu sērgu, to īpašniekam par to nekavējoties jāziņo sava pagasta pilnvarotajam veterinārārstam vai veterinārās pārvaldes speciālistiem. Tas attiecas arī uz aptuveni 100 pilsētas mājdzīvnieku īpašniekiem. Ja veterinārārstu uzreiz neizdodas sazvanīt, nedrīkst skriet pēc padoma pie kaimiņa. Īpašniekam un fermas personālam jāpaliek uz vietas savā saimniecībā, arī tehniku nedrīkst pārvietot, kamēr ierodas veterinārārsts un uzstāda dezobarjeras.
Jelgavas Veterinārajā pārvaldē ir izveidota speciāli apmācītu veterinārārstu operatīvā grupa, kas slimības skartajā vietā var ierasties pusotras līdz divu stundu laikā. Rajona veterinārārsti par situāciju ziņo Valsts diagnostikas centram. Ja apstiprinās mutes un nagu sērgas diagnoze, katrā tās skartajā vietā ar rajona Padomes lēmumu tiek izsludināta karantīna un apkārt – trīs kilometru aizsardzības zona, kā arī desmit kilometru uzraudzības zona, kurā dzīvniekus reģistrē, uzrauga un gatavojas to iespējamai vakcinācijai.
Pasaulē šādā gadījumā lieto visradikālāko metodi – visus slimos dzīvniekus iznīcina. Tos nogalina, pēc tam sadedzina un aprok vietās, kur nevar piekļūt notekūdeņi un gruntsūdeņi. Tiek iznīcināta dzīvnieku barība, veikta dezinfekcija un deratizācija. Latvijā likums paredz, ka slimos dzīvniekus iznīcina īpašnieks vai pašvaldība, bet procesu kontrolē VVD.
Pasākumi tiek veikti sadarbībā ar pašvaldību, robežsardzi, muitu un bruņotajiem spēkiem, jo ir jāslēdz visi mazie robežpārejas punkti un pievedceļi uz slimības skarto vietu, tā jāaprīko ar sanitārās caurlaides telpām un personāla apģērba dezinfekcijas iekārtām.
Tā kā Latvija vēl nav Eiropas Savienības valsts, VVD galvenais inspektors zemkopības ministram var ieteikt sākt dzīvnieku vakcināciju, bet tā nevar notikt bez Ministru kabineta un Saeimas akcepta.
A.Žilvinskis atgādina: ja dzīvniekus pret sērgu vakcinēsim, valsti sagaida eksporta aizliegums uz diviem gadiem, bez vakcinācijas – uz gadu. Turklāt vakcinācija ir efektīva tad, ja to veic 48 stundu laikā pēc diagnozes apstiprināšanas.
Var nepietikt naudas un tehnikas
Pašvaldību un valsts dienestu informatīvajā sanāksmē Jelgavas Veterinārās pārvaldes vadītājs akcentēja vairākas problēmas, no kurām aktuālākā ir inventāra un tehnikas trūkums. Nepietiek automašīnu ar hidrauliskajiem pacēlājiem, nav iekrāvēju, buldozeru un kurināmā resursu likvidēto mājlopu dedzināšanai. Vagoniņi, barjeras, teltis, dezopaklāji, plakāti ar brīdinājuma uzrakstiem – arī to iegādei vai izgatavošanai vajadzīga nauda. Neapmierinoša ir pilnvaroto veterinārārstu darba samaksa.
Par darbiem, ko ārkārtas situācijā veiks pašvaldības un citi dienesti, būs jāmaksā no šo iestāžu pašreizējiem finansu resursiem.
A.Žilvinskis piebilst, ka Latvijas ārkārtējo situāciju fondā pašlaik ir ap 30 tūkstoši latu, kas pietiktu viena slimības uzliesmojuma apkarošanai. Latvijā ir tikai astoņas formaldehīda dezinfekcijas kameras… Savukārt Jelgavas Vides veselības centra direktors Juris Volostņikovs atzīst, ka mūsu pilsētā nav pārvietojamo dezinfekcijas kameru, bet ir tikai viena stacionārā, par maz ir aerosola veida dezinfekcijas līdzekļu.
Zemniekiem, kas interesējas par iespējām iegādāties dezinfekcijas līdzekļus, A.Žilvinskis iesaka tos meklēt veterinārajās aptiekās, «Latvijas zoovetapgādes» vairumtirdzniecības bāzē Kalpaka ielā 16 vai pasūtīt Jelgavas Veterinārajā pārvaldē.
