Pilnveidošanās, inovācijas, paredzēšana – nākotnes pamatlietas.
Pilnveidošanās, inovācijas, paredzēšana – nākotnes pamatlietas
Ir nepieciešama izraušanās no rutīnas, smadzeņu padarbināšana citā virzienā, cits piesitiens un neierastāks skats uz parastām lietām.
To apliecināja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Jelgavas nodaļas sadarbībā ar “TOC Solutions” un idejisko apvienību “Biznesa ideju akadēmija” organizētais seminārs.
Kad ignorē idejas
Visvairāk uzmanības seminārā veltīja darbinieku noturēšanai un motivēšanai mūsdienu apstākļos. Taču tika arī uzsvērta izaugsme, attīstība un inovācijas veiksmīga biznesa pamatā. Globalizācijas apstākļos, kad Ķīna un Indija vai it visās nozarēs iet uz priekšu septiņjūdžu zābakiem, arī mūsu ražotājiem jāuzdod sev jautājums, ar ko nodarboties turpmāk, ko mainīt pasaules redzējumā, lai spētu izdomāt inovatīvus produktus.
Bet izaugsme un attīstība vienmēr nozīmē izmaiņas, kas savukārt izraisa nenoteiktību un vismaz zināmas stabilitātes zaudēšanu. Taču, nemainoties un saglabājot it kā stabilās pozīcijas, nākotne var izrādīties ne tik droša.
Ideju akadēmija, apkopojot pasaules piemērus, kā raksturīgu min gadījumu ar Šveices pulksteņu ražotājiem. Proti, 1968. gadā tiem piederēja 65 procenti pasaules tirgus un 80 procentu nozares peļņas. 1980. gadā situācija bija mainījusies – tirgus daļa veidoja desmit procentu, bet peļņa – 20, savukārt japāņi savu tirgus daļu bija palielinājuši līdz 30 procentiem. Izmaiņas izraisīja tas, ka Šveices zinātnieki bija izstrādājuši elektroniskā pulksteņa versiju, bet ražotāja vadība, kas pieņem gala lēmumus, uzskatīja, ka tos neviens negribēs ne izgatavot, ne pirkt. Savukārt ražotāju starptautiskajā sanāksmē zinātniekus saklausīja Japānas firmas “Seiko” pārstāvji.
Nākotnes pamatlietas
Par neticību inovācijām liecina arī citi piemēri. Pagājušā gadsimta sākumā astronomi uzsvēra, ka lidot ar aparātiem, kas smagāki par gaisu, nav iespējams. Amerikas ceļu kongresā izskanēja, ka ir bezjēdzīgi sapņot, ka auto konkurēs ar vilcienu garo braucienu maršrutos. 1920. gada Nobela prēmijas laureāts fizikā uzskatīja, ka diezin vai cilvēks jebkad spēs izmantot atoma enerģiju. Kinostudija “Warner Brothers Pictures” 1927. gadā šaubījās par to, kam gan gribēsies klausīties aktieru muldēšanu, bet IBM vadītājs Tomass Vatsons 1943. gadā pieļāva – lai apmierinātu pieprasījumu pēc datoriem, pietiks ar pieciem gabaliem…
Inovācijas, paredzēšana un pilnveidošanās, kas iekļauj arī kvalitāti un motivāciju, ir trīs pamatlietas, kas nodrošina nākotni. Uzņēmums nevar būt dzīvotspējīgs un sasniegt kvalitāti bez nepārtraukta uzlabojumu procesa. Savulaik japāņu preces sauca par “mēslu”, neko īpašu ar zemu kvalitāti, tagad tās stabili turas labāko un drošāko grupā. Tas nevarēja notikt bez entuziasma un ieinteresētības, ko veicina darbinieku ideju uzklausīšana, izgudrotāju un meistarības atgriešanās. Deklaratīvas un plakātiskas formas nedarbojas.
Inovācijas ne vienmēr nozīmē jaunas paradigmas (pieņēmumus). Biežāk tās rodas, kad sakrājies zināms problēmu loks un esošie pieņēmumi sāk traucēt, trūkst tehnoloģisko iespēju. Dažkārt risinājumu ātrāk izdodas sasniegt no beigām – iedomājoties vēlamo rezultātu. Ikdiena gan apliecina, ka problēmas tiek risinātas ugunsdzēsēju režīmā, taču svarīgi iemācīties tās paredzēt (nejaukt ar prognozēm) – izprast ietekmes faktorus, noteikt uzņēmuma nākotnei piemērotu ceļu un spēt šo jauno vīziju nodot darbiniekiem.
